Asociācija piedāvā radīt atsevišķu Rehabilitācijas likumu nozares sakārtošanai
Lai Latvijā sakārtotu rehabilitācijas nozari, būtu nepieciešams izveidot atsevišķu Rehabilitācijas likumu, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Rehabilitācijas profesionālo organizāciju apvienības (LRPOA) vadītājs Aivars Vētra.
Viņš stāstīja, ka, neraugoties uz pēdējo desmit gadu laikā pasaulē panākto progresu rehabilitācijas jomā, Latvijā šajā nozarē joprojām ir vairākas problēmas. Piemēram, Latvijā kopš 2009.gada nav mainīti pakalpojuma tarifa apjomi un struktūra. Līdz ar to valsts maksā par procedūru, nevis rehabilitācijas intensitāti. Piemēram, slimnīcu stacionāru tarifs par rehabilitāciju ir tikai aptuveni 30% apmērā no tā, cik pakalpojums reāli izmaksā.
Tāpat kopš ekonomiskās krīzes sākuma Latvijā ir strauji samazinājies pakalpojumu skaits, kurus sniedz multiprofesionālas komandas. Ņemot vērā, ka rehabilitācijas pakalpojumu komplekss izmaksā daudz, ne visi cilvēki to var atļauties. Un, neraugoties uz to, ka cilvēkam būtu nepieciešams pakalpojumu komplekss, viņš pakalpojumus saņem pakāpeniski, jo nevar visu uzreiz atļauties, stāstīja Vētra.
Problēmas pastāvot arī rindu veidošanas mehānismā. Vētra skaidroja, ka laiks, kad pēc ārstēšanas nepieciešama rehabilitācija, katram pacientam var atšķirties, proti, lai gan viņš rindā uz pakalpojumu ir nākamais, iespējams, konkrētajam pacientam pakalpojums nepieciešams vien pēc dažām nedēļām. Tomēr, ņemot vērā rindu, pakalpojums viņam jāsniedz tajā mirklī, kad pienāk viņa rinda.
Asociācija arī norāda, ka, lai gan ir pierādīts, ka rehabilitācija ir jāsāk jau akūtas ārstēšanas nobeiguma posmā, Latvijā tikai trīs slimnīcās ir rehabilitācijas nodaļa.
Vētra gan arī norādīja, ka Latvijā rehabilitācijai ir liels potenciāls un valstī ir labas Eiropas līmeņa studiju programmas šīs jomas apgūšanai.
Asociācija uzskata, ka, lai sāktu sistēmas sakārtošanu, nepieciešams izstrādāt Rehabilitācijas likumu, jo šobrīd nozarei svarīgi jautājumi ir "izmētāti" pa dažādiem normatīvajiem aktiem.
Vētra arī pauda viedokli, ka finansējuma trūkums nav vienīgā veselības aprūpes sistēmas problēma, jo finansējums tiek izlietots arī nelietderīgi. Viņš minēja piemēru, ka savulaik slimnīcas sāka "bruņošanās sacensības" par to, kurai ārstniecības iestādei būs lielākais datortomogrāfs, tomēr šobrīd nav naudas, lai šīs iekārtas darbinātu. Līdz ar to, ņemot vērā salīdzinoši mazo iedzīvotāju skaitu, Latvijai nav vajadzīgs pārlieku daudz dārgu iekārtu, skaidroja Vētra.
LETA
