Ašeradens: Veselības finansēšanas modeļa ieviešanā varētu diskutēt par atkāpēm no Māstrihtas kritērijiem
Ja tiks izveidots kvalitatīvs jauns veselības aprūpes finansēšanas modelis, ar Eiropas Komisiju (EK) varētu diskutēt par iespēju Latvijai veikt īslaicīgas atkāpes no Māstrihtas kritērijiem, iespējams, deficīta līmeņa paaugstināšanu jaunās sistēmas ieviešanai, žurnālistiem norādīja ekonomikas ministrs, Ministru prezidenta biedrs Arvils Ašeradens (V).
Ministrs gan piebilda, ka tā ir viņa personīgā, nevis valdības pozīcija. Lai to īstenotu, Latvijai būtu jāpierāda EK, ka ir sagatavota ļoti kvalitatīva reforma.
Ašeradens skaidroja, ka pašlaik veselības aprūpē ir milzīgs līdzekļu deficīts, tāpēc nepieciešams virzīties ar skaidru reformu, kura nodrošina pārskatāmu finansēšanas modeli un pakalpojumu kvalitāti. Eiropas Savienībā vidēji veselības aprūpes sistēmai tiek tērēti 7,5% līdzekļu no iekšzemes kopprodukta (IKP) un Latvijā tikai 2,9% tāpēc, iespējams, šajā sfērā ar līdzekļu piešķiršanu jāvirzās ātrākā tempā nekā pašlaik. Diskusiju iespējamība ar EK būs atkarīga no Veselības ministrijas (VM) darba pie reformas sagatavošanas un, ja EK piekristu, īslaicīgas atkāpes no Māstrihtas kritērijiem būtu iespējams īstenot ar mērķi modeļa ieviešanu nevilkt garumā.
Savukārt pašlaik Latvijai strikti jāievēro Māstrihtas kritēriji, lai varētu virzīties uz priekšu ar sabalansētu izaugsmi, uzsvēra premjera biedrs.
Saruna par šo jautājumu izvērtās Saeimas atbildīgo komisiju kopsēdē, diskutējot par Eiropas Komisijas novērtējumu Latvijas spējai ieviest rekomendācijas dažādās jomās. Deputāts Atis Lejiņš (V) norādīja, ka Īrija neievēro Māstrihtas kritērijus, taču tai ir augsta ekonomiskā izaugsme. Ekonomikas ministrs skaidroja, ka pašlaik Latvija īsteno strukturālās reformas, valsts arī īsteno atbilstošu fiskālo politiku.
Sociālo un darba lietu komisijas un Eiropas lietu komisijas kopsēdē šodien tika apspriests EK darba dokuments "Ziņojums par valsti - Latvija 2016".
Kā ziņots, valdības deklarācijā norādīts, ka tiks izstrādāts obligātās veselības apdrošināšanas sistēmas modelis, nosakot veselības obligāto iemaksu bāzes avotu un likmes apmēru. Iepriekš bijusī valdības vadītāja Laimdota Straujuma (V) pauda, ka no 2017.gada būtu jāievieš obligātā veselības apdrošināšana.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija arī vienojusies veidot darba grupu obligātās veselības apdrošināšanas modeļa izstrādei, aicinot parlamenta frakcijas līdz 18.martam deleģēt savus pārstāvjus šim darbam.
Veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) norādījis, ka VM vasarā nāks klajā ar piedāvājuma variantiem jaunajam finansēšanas modelim. Lēmums par risinājumu būšot jāpieņem valdībai.
LETA
