Bermontiādes laikā slimnīcā ārstēti ne tikai bērni, bet arī latviešu, krievu un vācu karavīri. Rīt, 12. novembrī plkst. 9.00, apvienojot valsts svarīgākos svētkus Bērnu slimnīcas vadība sveiks visus darbiniekus, aicinot līdz Latvijas proklamēšanas dienai pie apģērba piespraust sarkanbaltsarkanu lentīti, savukārt muzikālu noskaņu radīs Bērnu slimnīcas jauktais koris.

Bērnu slimnīcā 1919. gada 9. oktobra vakarā, kad Torņakalna dienviddaļu ieņēma Krievijas armijas virsnieka Pāvela Bermonta- Avalova organizētā un labi bruņotā armija, kas lielākoties sastāvēja no fon der Golca armijas daļām, slimnīcā bez bērniem tika ārstēti gan latviešu, gan krievu, gan vācu karavīri. Šais dienās slimnīcas personāls ārstēja un glāba ievainotos karavīrus. Medikamentus, pārsienamo materiālu drīkstēja lietot tikai bermontiešiem, pārējiem vajadzēja lietot lupatas un apģērba gabalus un medikamentus no veciem krājumiem, bet uzturā ar slimiem bērniem dalījās slimnīcas personāls. Ja ticam slimnīcas statistikai, hospitalizēti vismaz 20 Latvijas armijas karavīri, savukārt par īslaicīgi aprūpētajiem ievainotajiem dati gājuši zudībā. Bērnu slimnīcas personāls bija kopā ar karavīriem līdz pat izšķirošajai cīņai, kad 10. novembra naktī Bermonta karaspēks atstāja Torņakalnu.

Pirmais latvietis, kurš Latvijas pirmās brīvvalsts laikā 3.09.1919. tika iecelts par slimnīcas direktoru, bija ārsts un politiķis Andrejs Priedkalns. Viņš vadīja slimnīcu Bermontiādes laikā. Savās vēstulēs kādam savam draugam viņš rakstījis, ka slimnīcu laimīgā kārtā šī kara darbība tieši nav skārusi, ja neskaita kādas nomaldījušās lodes izsisto stikla rūti, bet pāri galvām šāviņi lidojuši gan. Jezga esot bijusi liela. Pretēji savulaik redzētajām regulārās vācu armijas daļām šie kara pūļi drīzāk atgādinājuši laupītāju bandas. Viņš, pats par sevi brīnīdamies, raksta arī, ka divas nedēļas ilgi gandrīz no nekā izdevies pabarot ne tikai bērnus, bet arī personālu, liecina Bērnu slimnīcas vēstures dati. Tieši Priedkalna vārdā ir nosaukta Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas augstākais apbalvojums – Andreja Priedkalna balva.

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētaja p.i. Andis Lācis saka: "Novembrī svinam mūsu valsts nozīmīgākos svētkus, atceroties nedaudz vairāk kā 90 gadu vecus notikumus. Neatkarīgas Latvijas valsts dibināšana 1918.gada 18.novembrī un gadu vēlāk sekojošās Rīgas atbrīvošanas kaujas mums asociējas ar lepnumu par savu tautu un savu valsti. Šie abi vēstures fakti liek aizdomāties par mūsu pašu spējām un mērķiem, darot savus ikdienas darbus un cerot uz labāku nākotni. Burtiski katram no mums vajadzētu nonākt pie atziņas, ka pamats šī brīža grūtību pārvarēšanai un dzinējspēks nepieciešamajai izaugsmei ir meklējams mūsos pašos. Kritiski izvērtējot sasniegto, aicinu visus sapurināties un rast pamatu optimismam, līdzīgi kā 1918. - 1919.gadā to darīja mūsu priekšgājēji. Lai kādas būtu grūtības un šķēršļi, cēlu mērķu vadītas karstas sirdis spēj paveikt neticamas lietas! Priecīgus svētkus!"

Tā nu ir sanācis, ka visos Latvijas tautas likteņa krustpunktos Bērnu slimnīca un tajās strādājošie vairāk vai mazāk ir bijusi iesaistīta – gan 1905. gada revolūcijā, gan 1.pasaules karā, Bermontiādē, 2.pasaules karā, barikāžu laikā – iespējams, ka tā ir sakritība, bet varbūt arī sūtība – būt nomodā. Vēlam viesiem Latvijas bērniem būt savas tautas un Valsts patriotiem, jo arī tas ir pienesums savai veselībai!

Romēna Namniece,
VSIA Bērnu klīniskā universitātes slimnīcas
Sabiedrisko attiecību dienesta vadītāja