Ar jaunajiem noteikumiem cer uzlabot rezidentūras kvalitāti
Padomnieks domā, ka jaunie rezidentūras sadales un finansēšanas noteikumi varētu palīdzēt piesaistīt ārstus darbam reģionos, veicinās pozitīvu konkurenci, kā arī kopumā uzlabos jaunu mediķu sagatavošanu. Darba grupa, kas izstrādāja jaunus rezidentūras sadales un finansēšanas noteikumus, strādāja septiņus mēnešus, noteikumi jau ir apstiprināti un attiecas uz tiem cilvēkiem, kas rezidentūras studiju programmu sāks pēc šā gada 1.septembra, kad šie noteikumi stāsies spēkā.
RSU rektors Jānis Gardovskis aģentūrai LETA sacīja, ka pašlaik vēl ir "grūti pateikt, kā jaunie noteikumi strādās praksē, teorētiski daudzas lietas varbūt arī ir labas, bet jāņem vērā arī Latvijas reālie apstākļi un darba samaksa". Jaunajos noteikumos vēl esot daudzas nezināmas un diskutablas lietas, piebilda rektors, kurš tomēr uzsvēra, ka par to plusiem un mīnusiem varēs runāt tikai pēc kāda laika.
Šodien rezidenti izmantoja izdevību uzdot jautājumus gan ministram, gan arī parējām atbildīgajām personām par rezidentūras sadales un finansēšanas noteikumiem. Vairāki rezidenti norādīja, ka norma, kas paredz palielināt dežūras līdz 72 stundām mēnesī, nebija vajadzīga. Kā pastāstīja kāda rezidentūras studente, jau tagad topošie mediķi papildus studijām strādā, līdz ar to arī dežurē, savukārt vairākas topošas pediatres pauda bažas, kā 72 stundu dežūras nodrošināt visiem rezidentūras studentiem.
Bārzdiņš uzskata, ka jebkuras nopietnas pārmaiņas uzreiz pieņemt ir grūti, sarežģīti ir arī uzlabot to, kas jau ir labs, taču šīs izmaiņas noteikumos veicinās to, ka ārsti, apmācot rezidentus, kā arī paši jaunie mediķi kļūs vēl motivētāki. Turklāt tagad rezidentu apmācībai būs pieejams vairāk līdzekļu.
Kā ziņots, valdības apstiprinātie rezidentūras sadales un finansēšanas noteikumi paredz, ka jaunajiem mediķiem vismaz trīs gadus piecu gadu periodā pēc rezidentūras beigšanas būs jāgūst ienākumi Latvijā un jābūt iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem no darba algas vai saimnieciskās darbības, turklāt nodokļa apjomam jābūt vismaz 30% no valsts budžeta izmaksām par personas apmācību.
Pretējā gadījumā piecu gadu laikā būs jāsedz valstij visi rezidentūras apmācības izdevumi, atskaitot rezidenta algu.
Vienlaikus noteikumi paredz, ka dažās pamatspecialitāšu rezidentūras programmās tiks piedāvāta iespēja daļu no studiju programmas apgūt daudzprofilu slimnīcās ārpus Rīgas, turklāt reģionālajās slimnīcās rezidenta mēnešalga būs vismaz par 30% lielāka par minimālo normatīvajos aktos noteikto. Šādas izmaiņas plānots ieviest, lai nodrošinātu ārstu vienmērīgu izvietojumu visā valsts teritorijā.
Noteikts arī rezidentūras finansējuma sadalījums starp augstskolu un ārstniecības iestādi, kurā norisinās apmācība. Paredzēts, ka ārstniecības iestāde, kas nodrošina apmācību, saņems ne mazāk kā 91% no kopējā finanšu līdzekļu apjoma, kas piešķirts rezidentu apmācībai. Šos līdzekļus izlietos, lai nodrošinātu atlīdzību rezidentam un ārstam, kura vadībā strādā rezidents, kā arī saistībā ar rezidentūras organizēšanu. Papildus arī noteikts, ka augstskolas rezidentūras programmas vadītājs ne retāk kā reizi pusgadā kopā ar rezidentu izvērtē programmas izpildes gaitu, nosaka problēmas un nepieciešamos uzlabojumus.
Lai nodrošinātu rezidentiem labākus prakses apstākļus, noteikts, ka pamatspecialitāšu rezidentūras programmās seši mēneši trīs gadu laikā jāpavada slimnīcu intensīvās terapijas vai uzņemšanas nodaļā, savukārt programmās, kurās rezidenti piedalās dežūrās slimnīcā, jādežurē 792 stundas gadā.
Rīga, 1.sept., LETA.
Komentāri
-
23.11.2017 14:20 Atkal konsultants no ASV!Kad beigsies šī jenķu būšana. -
06.06.2017 14:57 Atkal konsultants no ASV!Kad beigsies šī jenķu būšana.
