Aptieku asociācija: Saprātīgāk par farmaceita atbildību būtu noteikt uzņēmuma civiltiesisko atbildību
Saprātīgāk par katra farmaceita atbildību, kā to paredz valdībā pieņemtie grozījumi "Aptieku darbības likumā", būtu bijis noteikt, ka apdrošināta tiek uzņēmuma civiltiesiskā atbildība, līdzīgi kā tas ir celtniecībā, biznesa portālam "Nozare.lv" atzīst Aptieku īpašnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Lībķens.
Iepriekš jau vēstīts, ka 22.oktobrī valdībā pieņemtie grozījumi "Aptieku darbības noteikumos" paredz, ka no 25.oktobra aptieku īpašniekiem būs jāapdrošina savi darbinieki pret iespējamo kaitējumu, kas var tikt nodarīts pacienta veselībai profesionālās darbības rezultātā.
Saistībā ar to Lībķens norāda, ka maz ticams, ka kāds pacients skraidīs pa aptieku un meklēs to konkrēto farmaceitu, kurš viņam ar savu profesionālo darbību būs nodarījis kaitējumu. Pacients jebkurā gadījumā vērsīsies pret aptieku kā uzņēmumu, kas viņam ir izsniedzis pirkuma čeku, jo tas ir daudz vienkāršāk un ērtāk.
"Un tad rodas jautājums, priekš kam tāda polise farmaceitam vispār ir vajadzīga, ja aptieka kā uzņēmums jau būs atlīdzinājusi pacientam nodarīto kaitējumu? Tāpat arī Veselības ministrija (VM) ir aizmirsusi norādīt mehānismu, kur un kādā kārtībā cietušajam ir jāvēršas, lai saņemtu apdrošināšanas atlīdzību," atzīmē Lībķens.
Viņš uzsver, ka tas atkal apliecina tikai to, ka jebkurš, kas būs cietis no farmaceita profesionālās darbības, vērsīsies pirmkārt pret aptieku kā uzņēmumu, līdzīgi kā tas ir jebkuros patērētāju tiesību jautājumos, kad patērētājs ir saņēmis nekvalitatīvu preci vai pakalpojumu.
Tāpat jāņem vērā tāds fakts, ka farmaceiti nereti strādā vairākās aptiekās, līdz ar to polise būs jāpērk katrā aptiekā, kurā šis farmaceits strādā. VM, izstrādājot noteikumu projektu, nav paredzējusi iespēju iegādāties farmaceitam vienu polisi, kas būtu derīga vairākās aptiekās, kur farmaceits strādā. Līdz ar to var sanākt, ka vienam farmaceitam būs vajadzīgas divas un vairāk polises, bet tas nav saprātīgi, jo būs ievērojami jāpārmaksā, skaidro Lībķens.
Viņš atgādina, ka, piemēram, ārstniecības personām tiek veidots speciāls riska fonds, no kura pacientiem tiks atlīdzināts nodarītais kaitējums, savukārt darba devējiem farmaceitu polises būs jāpērk par tirgus cenu no apdrošināšanas sabiedrībām.
Precīzas izmaksas gan būs iespējams uzzināt tikai tad, kad aptieku biznesa dalībnieki būs aptaujājuši apdrošināšanas sabiedrības par polišu cenu. Tiklīdz tā būs zināma, būs iespējams arī sarēķināt aptuvenas izmaksas.
Lībķens arī atzīmē, ka jāņem vērā, ka šie grozījumi radīs papildu izdevumus jau tā pieaugošajām energoresursu cenām un pārējiem izdevumiem. Turklāt, jo vairāk uzņēmumā būs darbinieku, jo lielākas būs izmaksas.
Tā kā uzņēmējiem visas izmaksas ir jāsedz no saviem ieņēmumiem, tad nav izslēgta iespēja, ka var pieaugt aptiekās tirgoto medicīnas un citu grupu preču cenas. Te gan jāņem vērā, ka zāļu cenu piecenojuma apmērs ir noteikts normatīvajos aktos un zāļu cenas nevar pārsniegt ar normatīvajiem aktiem noteikto slieksni.
Šie ierobežojumi ir attiecināmi tikai uz zālēm, tostarp arī bezrecepšu medikamentiem. Taču uz kosmētiku un uztura bagātinātājiem cenu ierobežojumi neattiecas. Tomēr jāņem vērā, ka šīs preces tirgo arī lielveikali, un tādā gadījumā cenas nosaka konkurence.
Kā ziņots, ar civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu būs jānodrošina tikai tie aptiekā vai aptiekas filiālē strādājošie darbinieki, kuri piedalās farmaceitiskās aprūpes sniegšanā.
Apdrošināšanas polises minimālais atbildības limits katram darbiniekam būs 1423 eiro jeb 1000 lati katrā apdrošināšanas gadījumā. Pēc apdrošināšanas atlīdzības izmaksas aptiekas licences turētājam būs jāatjauno polises minimālais atbildības limits.
Foto: rakstā izmantots pēc Creative Commons licencēts attēls no vietnes www.flickr.com; autors Health Gauge
