Foto: H. Michael Karshis/Flickr

Nodrošināt pastāvīgu farmaceitu klātbūtni aptiekās ar esošajiem cilvēkresursiem nav mūsu spēkos, aģentūrai LETA pauda aptieku tīklu "Mēness aptieka", "A aptieka", "Euroaptieka" un "Latvijas aptieka" pārstāve Zaiga Barvida.

Kā ziņots, Veselības ministrija (VM) gatavo grozījumus Aptieku darbības noteikumos, kas cita starpā paredz noteikt, ka farmaceitam ir jābūt aptiekā visā aptiekas darba laikā, tādējādi nodrošinot kvalitatīvu farmaceitisko aprūpi un izslēdzot gadījumus, ka klientam nav iespējas saņemt farmaceita konsultāciju.

VM pārstāvis Oskars Šneiders aģentūrai LETA sacīja, ka minētā norma nav nekas jauns. Likums jau šobrīd paredz, ka par aptiekas darbu atbild farmaceits un farmaceita asistenta kompetence neparedz viņam tiesības strādāt pastāvīgi, bet gan tikai farmaceita uzraudzībā.

"Arī šobrīd farmaceitam ir jābūt aptiekā - vismaz visā darba laikā, kad aptiekā ir iespēja ienākt pacientam. Esošās normas tiek precīzāk definētas," teica Šneiders.

Tikmēr aptieku tīklu pārstāve Barvida norāda, ka terminu "uzraudzība" neviens skaidri nav definējis un tas ne vienmēr nozīmē "skatīšanos pār plecu uz pirkstiem", kā to paredzot jaunie grozījumi. Līdz šim aptieku tīkli uzraudzību farmaceitu asistentiem ir nodrošinājuši ar dažādiem iekšējiem noteikumiem, viņa norāda.

"Līdz šim viss ir darbojies, un šādi tas ir organizēts tieši trūkstošā farmaceitu skaita dēļ. Nepietiekamais farmaceitu skaits ir aktuāla problēma jau gadiem, kuru valsts izliekas nedzirdam. Aptieku tīkli nav pret augsta līmeņa apkalpošanu aptiekā, mēs neesam pret to, ka klientus konsultē farmaceits, taču nodrošināt ministrijas izstrādāto normu ar esošajiem cilvēkresursiem nav mūsu spēkos," uzsver Barvida.

Aptieku pārstāvji aprēķinājuši, ka VM ieceres īstenošanai ir nepieciešami aptuveni no 1700 līdz 1800 farmaceitu, tādējādi papildus jāalgo ap 500 farmaceitu. Pēc Latvijas Farmaceitu biedrības (LFB) reģistra datiem, Latvijā kopumā ir 1846 farmaceiti. Tomēr ne visi no viņiem strādā un vēlas strādāt aptiekās.

LFB dati arī liecina, ka 48% strādājošo farmaceitu ir vecumā virs 50 gadiem, no tiem 22% ir vecāki par 60 gadiem. Iepriekšminētajā aprēķinā par nepieciešamo farmaceitu skaitu tas nav ņemts vērā, tāpat kā vēl citas nianses, piemēram, darbinieku sadalījums pa reģioniem, pilsētām, darbinieku atvaļinājumi, sociālās apdrošināšanas gadījumi un maiņu darba īpatnības.

Aptieku pārstāvji uzsver, - lai īstenotu VM ieceri, darba devēji būs spiesti ķerties klāt pie radikālām metodēm, kas būtiski mazinās farmaceitiskās aprūpes pieejamību iedzīvotājiem. Tā piemēram, aptieku darba laiku nākšoties saīsināt līdz astoņām stundām dienā un strādāt tikai piecas dienas nedēļā. Tāpat lielu skaitu farmaceita asistentu būšot jāatlaiž, tādējādi paaugstinot valsts bezdarba līmeni. Izmaiņas arī varot provocēt farmaceitu pārpirkšanu, līdz ar to arī rotāciju un nelielo aptieku bankrotu.

Aptieku tīkli dod darba vietas aptuveni 45% Latvijas farmaceitu un farmaceitu asistentu, norāda aptieku pārstāvji. Viņi uzskata, ka no valsts puses ir nepieciešams konkrēts rīcības plāns normas nodrošināšanai. Pretējā gadījumā aptieku tīkli šo prasību uzskata par neizpildāmu, galvenokārt akūtā farmaceitu trūkuma dēļ.

VM pārstāvis Šneiders, pretēji aptieku pārstāvju teiktajam, uzsver, ka farmaceitu skaits valstī ir pietiekams. Katru gadu tiek apmācīti ap 60 jauni farmaceiti, tādējādi pakāpeniski tiek nodrošināta arī paaudžu nomaiņa, viņš saka. "No Veselības ministrijas puses nav bažu, ka aptiekas varētu neizpildīt jauno normu," norāda VM pārstāvis.

Ne visi farmaceiti izvēlas strādāt aptiekās, daļa darbu atrod farmācijas uzņēmumos un citās iestādēs. Jautāts, kā motivēt speciālistus ieņemt darbu aptiekās, Šneiders sacīja, ka darba vietu pievilcīgāku varētu padarīt lielāks atalgojums. Šī brīža atalgojums esot viens no iemesliem, kādēļ darbs aptiekās jaunajiem speciālistiem nešķiet interesants.

Tāpat viņš norādīja, ka aptiekām, kuras atrodas teritorijās ar vairāk nekā 4000 iedzīvotāju, nedēļā jābūt atvērtām ne mazāk kā 40 stundas. Tas nozīmē, ka aptieka var strādāt arī astoņas stundas piecas dienas nedēļā.

Plānots, ka jaunā prasība neattieksies uz aptiekām, kas atrodas novados, to pilsētās vai pagastos, kur iedzīvotāju skaits nepārsniedz 4000 un piecu kilometru rādiusā nav citas farmaceita vadītas aptiekas vai aptiekas filiāles. Tad aptieku drīkst vadīt un par tās darbu var būt atbildīgs arī farmaceita asistents, kuram ir vismaz piecus gadus ilga nepārtraukta farmaceita asistenta darba pieredze aptiekā.

VM norāda, ka Latvijā ir 3100 personas ar farmaceitisko izglītību, tai skaitā farmaceiti un arī viņu asistenti, un aptuveni 820 aptiekas un to filiāles. Jaunā prasība attiektos uz 734 aptiekām.

Komentējot VM nostāju, aptieku pārstāvji piebilst, ka augstskolas ik gadu absolvē ap 60 jaunu farmaceitu, tomēr no viņiem tikai 60% līdz 70% izvēlas strādāt aptiekā - citi pamet valsti vai izvēlas citu karjeras ceļu.

Barvida uzsver, ka jau tagad vairāk nekā 600 farmaceitu ir vecumā virs 51 gada, kas nozīmē, ka jauno speciālistu pieplūdums nespēj nosegt farmaceitu novecošanos. Tuvāko desmit gadu laikā aptiekās nonāks 400 jauni speciālisti, kas būs par 200 speciālistiem mazāk nekā pensionējušo skaits. Tiek aizmirsti arī dažādi sociālās apdrošināšanas gadījumi, piemēram, jaunās speciālistes veido ģimeni un viņām ir nepieciešami dekrēta atvaļinājumi, norāda Barvida.

"Ministrija caur skaitļiem nesaredz arī reģionālo disproporciju, jau tagad ir reģioni, kuros ir akūts farmaceitu trūkums. Mums kā darba devējiem ir jārēķinās ar speciālistu dzīvēm un viņu vēlmi nebūt mobiliem un pārcelties no Rīgas uz kādu attālāku reģionu. To, ka, piemēram, no dažiem reģioniem arī mazāk skolēnu studē farmāciju, var apliecināt arī augstskolas. Tā ir valstiska problēma, un visiem kopā tā ir jārisina," uzsver aptieku pārstāve.