Aptauja: Apmierinātība ar dzeramo ūdeni pieaug, tomēr Eiropas rādītājus nesasniedz
Veselības inspekcija ar aptaujas anketas palīdzību centusies noskaidrot iedzīvotāju apmierinātību ar dzeramo ūdeni.
Anketu bija iespējams latviešu un krievu valodā aizpildīt inspekcijas mājaslapā un inspekcija apkopoja datus par 471 aizpildīto anketu. Aptaujas dati atsevišķos jautājumos tika salīdzināti ar Sabiedrības veselības aģentūras 1999. un 2007. gadā veikto pētījumu, kurā tika noskaidrots veselību ietekmējošo vides faktoru pašvērtējums, atsevišķu sadaļu atvēlot arī dzeramā ūdens jautājumiem.
Aptaujā tika atklāts, ka 74% cilvēku ūdeni lieto no centralizētās ūdensapgādes sistēmas. 28% lieto fasēto dzeramo ūdeni, 16% - no akas, 8% - no dziļurbuma, 6% - avota ūdeni un 2% izmanto citu ūdeni.
Jautājot par to, vai dzeršanai tiek lietots krāna ūdens, 12% aptaujāto sacīja, ka viņi dzer krāna ūdeni, bez papildu apstrādes šo ūdeni lieto 31% aptajuāto, bet 15% - ūdeni papildu filtrē, 42% krāna ūdeni dzer tikai pēc vārīšanas.
Salīdzinot ar 1999.gadu, no 36% līdz 50% ir pieaudzis to patērētāju skaits, kuri ir pilnībā apmierināti ar piegādātā ūdens kvalitāti. Ar dzeramā ūdens kvalitāti nav apmierināti 25% respondentu Salīdzinot ar 1999.gadu, neapmierināto respondentu īpatsvars ir samazinājies - iepriekš 31 % pauda savu neapmierinātību ar ūdens kvalitāti.
2007. gadā iedzīvotāju neapmierinātība ar piegādātā dzeramā ūdens kvalitāti galvenokārt ir saistāma ar nosēdumiem ūdenī (53 %), piegaršu (46 %) un krāsu (42 %). Ceturtā daļa respondentu atzīmēja arī neapmierinošu ūdens smaržu, bet 5 % norādīja citus iemeslus – galvenokārt lielo dzelzs saturu un cietību (bija iespēja izvēlēties vairākus atbilžu variantus). Savukārt 2011.gada aptauja parāda, ka galvenais neapmierinātības iemesls ir ūdens piegarša (42%) un nosēdumi (38%), 10% aptaujāto sūdzas par dzeramā ūdens nepieĦemamu krāsu, 7% par smaržu, bet 3% neapmierina piedāvātā ūdens temperatūra.
Aptaujā noskaidrots, ka kopumā tikai 21% respondentu ir informēti par dzeramā ūdens kvalitāti mājoklī. Savukārt analizējot atbildes, ko snieguši iedzīvotāji, kas ikdienā lieto ūdeni no akas, par šī ūdens kvalitāti ir informēti 40% respondentu.
Atbildot uz jautājumu Vai Jūs uzticaties savam ūdens piegādātājam, pozitīvu atbildi sniedzis 61% respondentu. Vērā ņemams ir fakts, ka piegādātājam uzticas visi tie centralizēto ūdeni lietojošie respondenti, kuri ir apmierināti ar ūdens kvalitāti, lieto ūdeni dzeršanai bez papildus apstrādes. Diemžēl šādu respondentu īpatsvars ir tikai 10% no visiem respondentiem, kuru mājoklī pieejams centralizētās ūdensapgādes ūdens. Vienlaikus par dzeramā ūdens tarifu samērīgumu piekrītoši izsakās 53% respondentu, kas sakrīt ar vidējiem rādītājiem Eiropas Savienības dalībvalstīs.
Respondentiem bija lūgts izteikt viedokli arī par dzeramā ūdens uzraudzībā un kontrolē iesaistīto institūciju darbības efektivitāti. Lielākajai daļai no aptaujāto nav informācijas par šo institūciju darbību (45%), kā efektīvu uzraugošo institūciju darbību vērtē 5% aptaujāto, savukārt 13% uzskata, ka dzeramā ūdens uzraudzībā iesaistīto institūciju darbība ir slikta. 37% respondentu šo institūciju darbību vērtē kā apmierinošu.
Kopumā aptaujas dati liecina, ka apmierinātība ar dzeramo ūdeni Latvijā ir zemāka par vidējo līmeni Eiropas Savienībā. Eiropas Komisijas finansētās sabiedriskās domas izpētes iestādes Eirobarometrs 2005.gada pētījums rāda, ka Eiropas patērētāji ar ūdens piegādi kopumā ir apmierināti. Apmierinājuma līmenis ar ūdens servisu visaugstākais bija Beļģijā – 86%, bet viszemākais Itālijā – 65%. Lielākā daļa patērētāju savu ūdeni vērtē kā labu (93%), lai gan Ungārija un Baltijas valstu respondenti piegādāto ūdeni vērtē kā sliktu un ļoti sliktu.
Ilze Mežniece
