Šogad aprit 50 gadi kopš Latvijā uzsākta iedzīvotāju masveida vakcinācija pret poliomielītu jeb bērnu trieku, liecina Sabiedrības veselības aģentūras apkopotie vēsturiskie epidemioloģijas dati. Vakcinācija tika uzsākta 1957.gadā ar inaktivētu jeb nedzīvu poliovīrusu saturošu vakcīnu, kas nedaudz samazināja saslimstības rādītājus. Tomēr vispozitīvāko rezultātu poliomielīta saslimstības praktiskai likvidācijai nesa 1959.gadā uzsāktā vakcinācijas kampaņa ar vakcīnu, ka saturēja dzīvus novājinātus poliomielīta vīrusu celmus.

Jau 1988.gadā poliomielīts tika pasludināts par otro infekcijas slimību pēc bakām, no kuras, pateicoties vakcinācijai, cilvēce varētu atvadīties uz visiem laikiem. Speciālisti uzskata, ka nākotnē tā arī notiks, jo šobrīd vakcinācijas rezultātā visā pasaulē milzīgās ģeogrāfiskās teritorijās vīruss nav sastopams un pastāvot augstam imunizācijas līmenim, infekcijas atkārtota izplatīšanās kādreiz skartajās teritorijas praktiski nav iespējama.

Pēdējie trīs savvaļas poliomielīta vīrusu izraisītie saslimšanas gadījumi Latvijā tika reģistrēti 1962. gadā. Pateicoties vakcinācijai jau 45 gadus Latvijā netiek reģistrēti tipiski poliomielīta saslimšanas gadījumi. Pirms vakcinācijas uzsākšanas katru gadu reģistrēja no 100 līdz pat 800 saslimšanas gadījumiem.

Šobrīd Latvija ar Pasaules Veselības organizācijas sertifikātu ir pasludināta par brīvu no savvaļas poliomielīta vīrusa. Šādu sertifikātu Latvija varēja saņemt, jo tiek nodrošināts augsts vakcinācijas līmenis, tiek veikta pastāvīga bērnu paralītisko saslimšanu (akūtu šļaugano paralīžu) un enterovīrusu izraisīto slimību epidemioloģiskā uzraudzība un tiek realizēta programma, kuras ietvaros notiek notekūdeņu paraugu laboratoriskā izmeklēšana.

Tomēr saistībā ar risku sastapties ar ievestajiem poliomielīta vīrusiem Latvija, kā arī citviet, valsts šobrīd neatsakās no bērnu vakcinācijas pret poliomielītu. Vakcinācijas kalendāra ietvaros pote pret poliomielītu ar jaunākās paaudzes inaktivētu vakcīnu (nedzīvs vīruss, kas nevar izraisīt saslimšanu) tiek veikta: 3 mēnešu vecuma (1.pote), 4,5 mēnešu vecumā (2.pote), 6 mēnešu vecumā (3.pote), 18 mēnešu, 7 gadu un 14 gadu vecumā – revakcinācija.

Pēdējie imunizācijas līmeņa rādītāji liecina, ka šī gada 1.pusgadā savlaicīgi pret difteriju/stingumkrampjiem/garo klepu/poliomielītu vakcinēti ir 96-98% bērnu, kas uzskatāms par labu rezultātu.

Vakcinācijas vēsturisko attīstību, kas Latvijā notika sākotnēji ar inaktivēto jeb nedzīvo, tad dzīvo vakcīnu, šobrīd - ar jaunākās paaudzes inakivēto jeb nedzīvo vakcīnu, komentē profesore Rita Kukaine, grāmatas "Poliomielīta profilakse" autore:

"Vakcināciju pret poliomielītu Rīgā uzsāka 1957.gadā, bija plānots, ka tā aptvers 80 – 100 tūkstošus bērnu vecumā no 6 mēnešiem līdz 14 gadiem. Pēc epidemioloģiskajiem datiem saslimstība ar poliomielītu bija sezonāla, maksimālā saslimstība paraksti bija augustā – septembrī, tādēļ vakcināciju bija plānots uzsākt jūlijā. Pirms vakcinācijas uzsākšanas tika veikts plašs skaidrojošais darbs: lekcijas, TV un radio pārraides, laikrakstos tika publicēti speciālistu raksti, kas izskaidroja vakcinācijas nepieciešamību un nozīmi. Vakcinācijas procesa nodrošināšanai tika organizētas vairākas vakcinācijas grupas un vakcinētos bērnus pēc tam rūpīgi novēroja. 1957.gada beigās ar inaktivēto jeb nedzīvo pretpoliomielīta vakcīnu divas reizes tika vakcinēti 85 285 bērni vecumā no 6 mēnešiem līdz 15 gadiem. Pēc vakcinācijas konstatētais reakciju jeb komplikāciju skaits bija niecīgs, atsevišķos gadījumos tika konstatēta neliela temperatūra vai izsitumi.

Tomēr Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Mikrobioloģijas institūtā veiktie pētījumi pierādīja, ka inaktivētā jeb nedzīvā vakcīna pret poliomielītu nodrošināja indivīda aizsargspējas pret slimību, bet neietekmēja vīrusa izplatību vidē un neaizkavēja vīrusa cirkulāciju starp cilvēkiem.  

Tādēļ turpinājās poliomielīta specifiskās profilakses līdzekļu meklējumi. ASV zinātnieks A. Sebins izstrādāja vakcīnu, kas saturēja dzīvus novājinātus poliomielīta vīrusa celmus. Novājinātus vīrusus ievadot organismā caur muti, izveidojas barības trakta imunitāte pret poliomielīta vīrusa infekciju. Tas bija cerētais rezultāts, ko ar iepriekšējo vakcīnu neizdevās sasniegt.

1959. gadā Latvijā sākās novājināto poliovīrusa celmu pētījumi. Tajā pat gadā ar dzīvo vakcīnu Rīgā imunizēja 9657 pirmsskolas un skolas vecuma bērnus. Masveida vakcināciju uzsāka 1960. gadā, kad pusgada laikā vakcinēja 42 0544 cilvēkus."

Profesore Rita Kukaine uzsver: "LZA mikrobioloģijas institūta pētījumi parādīja, ka masveidīga iedzīvotāju vakcinācija radīja kolektīvu imunitāti pret poliomielītu un līdz ar to poliomielīta vīrusu cirkulācija Latvijā iedzīvotāju vidū ir beigusies. Tomēr nedrīkst aizmirst, ka pasaulē poliomielīta problēma nav pilnībā atrisināta."     

50 gadu vakcinācijas pret poliomielītu gadadiena sakrīt ar pašas profesores Kukaines nozīmīgu dzīves jubileju, ar ko arī sirsnīgi apsveicam un pateicamies par ieguldīto darbu poliomielīta saslimstības izpētē.

Sabiedrības veselības aģentūra atgādina, ka poliomielītu jeb bērnu trieku izraisa trīs tipu poliomielīta vīrusi. Slimības pazīmes - vieglas poliomielīta saslimšanas gadījumā slimība var noritēt kā parasta vīrusu infekcija, smagos gadījumos novēro temperatūras paaugstināšanos, sāpes muskuļos, parēzes un paralīzes. Poliomielīta sekas: daļaibērnu, kassaslimstaršoslimību, paralīzesvarsaglabātiesvisumūžu, bērnsvarkļūtparinvalīdu, slimībaivarbūtarī letālsiznākums. Minēto pazīmju parādīšanās gadījumā, nekavējoties jāvēršas pie ārsta.

Informāciju sagatavoja:

SVA Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja

Laura Bundule (7081549 vai 26442452)