Foto: STOCK.XCHNG.

Lai veicinātu personu ar invaliditāti pamattiesību un pamatbrīvību nodrošināšanu, Labklājības ministrija (LM) izskatīšanai valdībā virza "Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanas pamatnostādņu 2014.-2020.gadam" īstenošanas plānu 2015.-2017.gadam.

Plāns paredz, ka Latvijai jāvirzās uz invaliditātes jomas pārstrukturēšanu, lai veicinātu personu ar invaliditāti aktivitāti atlikušo darbspēju ietvaros un ieviestu tādus atbalsta pasākumus, lai personas ar invaliditāti varētu līdzvērtīgi pārējai sabiedrībai izmantot sniegtās iespējas un tiesības, norāda ministrijas pārstāvji.

LM speciālisti norāda, ka pēdējo piecu gadu laikā Latvijā ir pieaudzis personu ar invaliditāti skaits. Saskaņā ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) sniegtajiem datiem pašlaik Latvijā ir aptuveni 168 000 cilvēku ar invaliditāti, tajā skaitā nepilni 8000 bērnu.

2010.gadā I grupas invaliditāte bija noteikta 15 670 cilvēkiem, II grupas - 74 598 cilvēkiem, III grupas - 49 679 cilvēkiem, kā arī invaliditāte bija noteikta 7484 bērniem. Savukārt 2014.gadā I grupas invaliditāte bija noteikta 22 407 personām, II grupas - 78 930 cilvēkiem, III grupas - 59 235 personām, kā arī pērn invaliditāte bija noteikta 7924 bērniem.

Ik gadu valsts komisija piešķir invaliditāti aptuveni 55 000 cilvēku, no kuriem 16 000 invaliditāte tiek noteikta pirmo reizi dzīvē. Savukārt personu, kam pirmreizēji noteikta invaliditāte, kopskaitā sieviešu ir nedaudz vairāk kā puse - 53%, bet vīriešu attiecīgi 47%.

Lielākajai daļai personu invaliditātes pamatā ir saslimšana. No specifiskajiem funkcionālajiem traucējumiem - redze, dzirde, kustību, garīga rakstura traucējumi - personu ar I, II invaliditātes grupu un bērnu ar invaliditāti vidū visbiežāk sastopami garīga rakstura traucējumi, savukārt personām ar III invaliditātes grupu invaliditāte visbiežāk noteikta kustību traucējumu dēļ.

Savukārt 2014.gada beigās Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieki bija reģistrētas 8355 personas ar invaliditāti, kas ir 10,2% no kopējo bezdarbnieku skaita valstī. LM norāda, ka joprojām aktīvi jāstrādā pie tā, lai personas ar invaliditāti varētu sevi brīvi realizēt darba tirgū atbilstoši savām iespējām un vajadzībām, neskatoties uz funkcionālo ierobežojuma veidu.

Plānā šim un nākamajiem diviem gadiem iekļautas aktivitātes, lai turpinātu virzīties uz pamatnostādnēs noteikto mērķi, proti, nodrošināt personu ar invaliditāti tiesības pārejai no medicīniskā modeļa, kas uzsver cilvēka nespēju un atkarību no citiem cilvēkiem, uz cilvēktiesībās balstītu sociālo modeli.

LM speciālisti skaidro, ka akcentētas tiek personas ar invaliditāti tiesības uz patstāvīgu dzīvi un aktīvu līdzdalību sabiedriskajos procesos, būt pašai savas dzīves noteicējai, baudot visas tiesības un brīvības, kas ir piemērojamas vienlīdzīgu iespēju īstenošanā un savas dzīves kvalitātes uzlabošanā.

LM plāno, piemēram, izveidot 600 subsidētas darbvietas cilvēkiem ar invaliditāti, kā arī īstenot iekļaujošas izglītības principu, proti, nodrošināt, ka personu ar invaliditāti skaits vispārizglītojošās mācību iestādēs sastāda 10%. Tāpat plānots, ka 17 000 cilvēku ar invaliditāti tiks iesaistīti aktīvās darba tirgus politikas pasākumos atkarībā no invaliditātes grupām un veida.

Šogad plāna realizācijai bija atvēlēti 11 190 308 eiro, bet 2016.gada plāna īstenošanai iecerēti 11 009 387 eiro, kā arī 2017.gadā - 10 338 587 eiro.

LETA