Apinis: Sociālajām iemaksām veselības aprūpes budžetā jākļūst par sociāli neaizsargāto apdrošināšanu
Foto: LETA
Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidents Pēteris Apinis uzskata, ka tai daļai, kas veselības aprūpes budžetā nonāks no sociālās apdrošināšanas iemaksām, ir jābūt novirzītai sociāli neaizsargāto grupu apdrošināšanai.
Kā aģentūru LETA informēja LĀB, Apinis atbalsta Ilzes Viņķeles (V) vadītās darba grupas piedāvājumu par daļas sociālās apdrošināšanas iemaksu novirzīšanu veselības aprūpes budžetam. Taču, viņaprāt, šai naudai ir jākļūst par pensionāru, grūtnieču, invalīdu un citu sociāli neaizsargāto iedzīvotāju veselības apdrošināšanu.
Viņaprāt, pensionāriem būtu jāsaņem veselības apdrošināšana, jo šī iedzīvotāju grupa slimo vairāk nekā darbaspējīgie. Turklāt lielo līdzmaksājumu dēļ pensionāri visbiežāk atsakās no veselības aprūpes pakalpojumiem. "Ja šo problēmu kā apdrošināšanu uzņemtos sociālais budžets labklājības ministra personā, pensionāram tas būtu daudz lielāks pienesums nekā indeksācija par 1,42 eiro. Turklāt indeksācijā galvenais ieguvējs ir lielo pensiju saņēmējs, bet šāda veselības apdrošināšana būtu vienlīdzīga un palīdzētu ikvienam Latvijas pensionāram," pauž LĀB prezidents.
Vienlaikus gan Apinis kritizē piedāvāto modeli, jo īpaši plānoto finansējuma daļu, ko paredzēts no sociālās apdrošināšanas iemaksām novirzīt veselības aprūpes budžetā. Proti, ja nākamajā gadā no iemaksām veselības aprūpei novirzītu pusprocentu, vēl pēc gada 1%, bet 2019.gadā - 3%, tam var būt negatīvas sekas. Tas nozīmētu darbaspēka nodokļu nesamazināšanos, pensiju indeksācijas neīstenošanu, kā arī kopbudžeta deficīta pieaugumu sociālā deficīta dēļ.
Apinis norāda, ka Latvijā veselības aprūpē patlaban lielākā problēma ir nesamērīgi lielie pacienta līdzmaksājumi. Tā rezultātā veselības aprūpē attiecībā uz pacientiem pēc viņu materiālā stāvokļa ir vērojama nevienlīdzība. Proti, veselajiem, bagātākajiem, jaunajiem un rīdziniekiem ir iespēja saņemt labāku veselības aprūpi nekā slimajiem, nabagajiem, vecajiem un lauciniekiem.
Jau ziņots, ka Veselības nozares stratēģiskās padomes sēdē atbalstīts veselības nozares darba grupas piedāvājums no nākamā gada veselības aprūpi finansēt no diviem avotiem - valsts budžeta un iedzīvotāju veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām. Darba grupas izstrādātais veselības aprūpes finansēšanas modelis paredz, ka lielākā daļa finansējuma ir no valsts budžeta un noteikta daļa no sociālajām iemaksām, skaidroja darba grupas vadītāja Ilze Viņķele (V).
Pēc viņas teiktā, ja šādu modeli atbalstītu gan nozare, gan politiķi, jau nākamgad veselības aprūpei varētu novirzīt pusprocentu no sociālajām iemaksām, bet trīs līdz četru gadu laikā būtu jāvirzās uz 2,5%-3%. Nākamgad šāda modeļa ieviešana veselības aprūpes budžetu papildinātu par aptuveni 31 miljonu eiro, bet četru gadu laikā tie būtu 160 miljoni eiro. Cilvēkiem nodokļu slogs nepieaugšot, bet augs pakalpojumu kvalitāte.