Apdrošinātāju asociācija neizprot, kāpēc jāveido jauna "infrastruktūra" mediķu atbildības apdrošināšanai
Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA) pauž neizpratni, kāpēc jāveido jauna "infrastruktūra" mediķu atbildības apdrošināšanai Veselības ministrijas paspārnē, ja apdrošinātājiem tāda jau ir izveidota, strādājot ar prakses ārstu civiltiesisko, veselības, nelaimes gadījumu un ceļojumu apdrošināšanu.
Vakar parlaments pieņēma Pacientu tiesību likuma grozījumus, kas paredz izveidot Ārstniecības riska fondu un valdībā pieņemt noteikumus par šī fonda administrēšanu un atlīdzības izmaksu.
Veselības ministrija arī izstrādājusi grozījumus likumā par prakses ārstiem, paredzot izslēgt no šī likuma 17.pantu, kas noteica, ka prakses ārsta civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas kārtību nosaka valdība. Tā rezultātā ārstu praksēm vienas obligātās apdrošināšanas vietā būs cita, un privātajām ārstniecības iestādēm būs jāveic iemaksas Ārstniecības riska fondā. Fonda darbības sākšanu un nodrošināšanu garantēs Nacionālais veselības dienests un Veselības inspekcija.
LAA ieskatā izveidojas savdabīga situācija, ka turpmāk Veselības ministrijas pakļautībā esošās iestādes nodarbosies ar apdrošināšanu, respektīvi, veiks aktuāra aprēķinus, kalkulēs riska maksājumu apmēru (cenu), izmaksās atlīdzības u.tml.
"Rodas jautājums - vai ministrijā to prot? Līdz šim prakses ārstu civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu pret iespējamo kaitējumu, kas var tikt nodarīts pacienta veselībai prakses ārsta, kā arī viņa vadībā strādājoša ārsta stažiera vai rezidenta ārstnieciskās darbības rezultātā, veica privātās apdrošināšanas sabiedrības, noņemot šo slogu no valsts iestādēm. Turpmāk šāda "apdrošināšana" būs jāpērk arī prakses ārstiem, kas to līdz šim darīja pie privātām apdrošināšanas sabiedrībām," paziņojumā medijiem norāda LAA.
Asociācija atzīmē, ka Ārstniecības riska fonda ieviešanas rezultātā būtiski paplašināsies Veselības inspekcijas funkcijas, būs jāizstrādā pacientu veselībai vai dzīvībai nodarītā kaitējuma smaguma noteikšanas kritēriju metodoloģija, vērtējot nodarītā kaitējuma apjomu, dažādas procedūras, veidlapas, jāveido tiesiskā prakse un statistika. Tas prasīs papildu finansējumu un cilvēkresursus - pēc Veselības ministrijas aplēsēm papildus būs nepieciešamas vismaz desmit ārstu ekspertu amata vietas, prognozējams arī juriskonsultu un administratīvo darbinieku skaita pieaugums.
Ekspertīžu nodrošināšanai augstā līmenī nepieciešami pieredzējušu speciālisti ar specifiskām zināšanām un prasmēm, konkurētspējīgu atalgojumu. Taču šādu darbinieku piesaistīšanā Veselības inspekcija, iespējams, zemā atalgojuma līmeņa dēļ līdz šim cietusi neveiksmi - 2012.gadā četras reizes izsludināti konkursi uz vakantajām ārstu ekspertu amata vietām, tie beigušies bez rezultāta, un pēdējo 12 mēnešu laikā valsts civildienesta attiecības ar Veselības inspekciju pārtraukuši seši ārsti eksperti, norāda LAA. Asociācija prognozē, ka līdz ar pacientu informētības pieaugumu palielināsies atlīdzības prasījumu skaits.
Lai finansētu Ārstniecības riska fondu, maksājumus veiks privātās ārstniecības iestādes, kurām nav līguma ar Nacionālo veselības dienestu par valsts budžeta finansēto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu. Šīm ārstniecības iestādēm faktiski tiek liegta iespēja konkurences apstākļos izvēlēties savas profesionālās atbildības apdrošināšanas apmēru un tām būs piespiedu kārtā jāmaksā Ārstniecības riska fondā, norāda LAA. Veselības ministrija prognozē, ka šādi 2014. un 2015.gadā Ārstniecības riska fondā ienāks finanšu līdzekļi 161 078 latu apmērā.
Taču Ārstniecības riska fonda darbības nodrošināšanas finansējuma prāvāko daļu uzņēmusies valsts. 2014. un 2015.gadā no valsts budžeta piešķirti 837 878 lati, lai nodrošinātu budžeta iestāžu, kā arī kapitālsabiedrību, kuras ir līgumattiecībās ar Nacionālo veselības dienestu un sniedz no valsts budžeta finansētos veselības aprūpes pakalpojumus, iemaksas Ārstniecības riska fondā.
LAA norāda, ka sabiedrība nav pietiekami informēta ne par plānoto Ārstniecības riska fonda izveidošanu, ne par tā darbības principiem un iespēju pacientiem pieprasīt kompensāciju.
LAA pauž neizpratni, kāpēc jāveido jauna "infrastruktūra" Veselības ministrijas paspārnē, ja apdrošinātājiem tāda jau ir izveidota, strādājot ar prakses ārstu civiltiesisko, veselības, nelaimes gadījumu un ceļojumu apdrošināšanu. "Vai tiešām šis ir labākais un efektīvākais veids, kā nodrošināt visnotaļ atbalstāmās un Eiropas Savienības direktīvās noteiktās tiesības pacientam saņemt materiālu kompensāciju par ārstniecības personu pieļauto kļūdu rezultātā nodarīto morālo un fizisko kaitējumu," vaicā LAA.
Foto: rakstā izmantots pēc Creative Commons licencēts attēls no vietnes www.flickr.com; autors Phalinn Ooi
