Apdrošinātājs saskata sarežģījumus Ārstniecības riska fonda darbībā
Analizējot iecerēto Ārstniecības riska fonda (ĀRF) darbību, apdrošināšanas sabiedrības "Ergo" valdes locekle Baltijā Ingrīda Ķirse pieļauj virkni apdraudējumu un sarežģījumu kā ārstu, tā pacientu pusē, jo jaunieviestajai sistēmai nāksies saskarties ar kapacitātes un profesionalitātes problēmām, nesniedzot gaidīto atbalstu Latvijas ārstiem un viņu pacientiem.
ĀRF, kas paredz iespēju pieprasīt atlīdzību par ārstniecības laikā veselībai un dzīvībai nodarīto kaitējumu, tostarp morālo kaitējumu, Latvijā sāk darboties šodien.
"Ergo" valdes locekle Baltijā paziņojumā medijiem raksta, ka galvenās šaubas rada Veselības ministrijas (VM) plāns fonda darbības nodrošināšanai piesaistīt tikai desmit ārstus ekspertus, kas pēc "Ergo" pieredzes šajā jomā ir nepietiekami.
Saskaņā ar "Ergo" datiem no visām 2012.gadā izdotajām profesionālajām civiltiesiskās apdrošināšanas polisēm 70% tika izsniegtas tieši ārstiem. Paredzams, ka līdz ar sabiedrības informēšanu pirmajos ĀRF darbības gados iedzīvotāju interese par iespējām saņemt kompensācijas būs paaugstināta. Paies laiks, kamēr pacienti apgūs gadījumus, kad viņiem ir tiesības pieprasīt kompensāciju, līdz ar to sākotnēji aptuveni puse prasību varētu būt nepamatotas vai neatbilstošas. Nepietiekama pieredze šajā jomā un zemā administratīvā kapacitāte rada risku, ka ĀRF varētu netikt galā ar sev uzticēto uzdevumu, bažījas apdrošināšanas sabiedrības pārstāve.
Potenciālās kapacitātes problēmas apstiprina arī noteiktais termiņš, kurā ĀRF izskatīs atlīdzību pieteikumus - līdz pat vienam gadam. Ķirse vērtē, ka no pacientu viedokļa tas ir ārkārtīgi ilgs laiks. Zinot, ka pieteikumus apstrādās vien desmit speciālisti, paredzams, ka šis termiņš, visticamāk, ieilgs. Apdrošināšanas sabiedrību rīcībā ir daudz lielāki resursi, piemēram, "Ergo" un citi apdrošinātāji civiltiesiskās apdrošināšanas atlīdzību pieteikumus izskata 30 dienu laikā pēc dokumentu saņemšanas, informē "Ergo" valdes locekle.
Ķirses ieskatā, būtisks ir arī jautājums par likumdošanā noteikto trīs gadu termiņa ierobežojumu no kaitējuma izdarīšanas dienas, par kuru pacients varēs pieprasīt atlīdzību. 90% gadījumu veiktajām ārstnieciskajām procedūrām nav iespējams konstatēt konkrētu manipulāciju, kas izraisījusi kaitējumu veselībai. Piemēram, pacientam tiek veikta noteikta ārstnieciskā manipulācija, savukārt pēc gada tiek veikta atkārtota manipulācija. Paiet vēl gads, un tiek konstatēts, ka atkal ir nepieciešama kāda manipulācija. "Kā šādā gadījumā Veselības inspekcija noteiks, kurā brīdī ir tikusi pieļauta kļūda? Šis noteikti būs strīdu objekts, ja pacientam tiks atteikts atlīdzināt zaudējumus, pamatojoties uz noilgumu," iespējamās problēmsituācijas iezīmē "Ergo" valdes locekle.
Viņa atzīmē, ka ĀRF darbību regulējošajos Ministru kabineta noteikumos nav regulēta kārtība, kas notiek, ja tiek atteikts kompensēt radušos zaudējumus par kaitējumu veselībai. Noteikti ir jādefinē, kādas ir tālākās pacienta un ĀRF tiesības un pienākumi - kādās instancēs pacients var vērsties, lai apstrīdētu lēmumu, kurš aizstāvēs viņa intereses un kuram jāsedz juridiskie, ekspertīzes u.c. izdevumi, rosina Ķirse. Apdrošināšanas līgumā šādi būtiski jautājumi ir atrunāti, un ārsta izdevumi tādos gadījumos tiek segti no apdrošinātāja līdzekļiem.
Ieviešot ĀRF, paredzams, ka to nozaru ārsti, kuriem visbiežāk jāsaskaras ar pacientu pretenzijām, turpinās sadarboties ar apdrošinātājiem, jo viņiem jau ir bijusi iespēja novērtēt ieguvumus no civiltiesiskās apdrošināšanas polisēm ar plašāku segumu. "Ergo" pieredzē visbiežāk civiltiesiskās apdrošināšanas atlīdzības pieprasījumi tiek iesniegti par ģimenes ārstu, zobārstu, traumatologu, plastisko ķirurgu un dzemdību speciālistu darbu.
Ķirse norāda, ka šajā situācijā pārsteidz valsts vēlme uzņemties visus ar pacientu veselībai nodarītajiem kaitējumiem saistītos riskus un uzticēt to institūcijai ar ierobežotu kapacitāti. Viņasprāt, loģiski būtu iesaistīt apdrošināšanas nozares speciālistus, kuriem ir ilggadēja pieredze un jau funkcionējoša infrastruktūra ārstu civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā un atlīdzību izmaksāšanā. Optimāls risinājums būtu ĀRF darbības organizēšana, līdzīgi kā tas ir OCTA Garantijas fondam, kas Latvijā veiksmīgi funkcionē jau 16 gadus. Fonda pārvaldību uzticot apdrošinātājiem, būtu pieejams gan lielāks un pieredzējušāks administratīvais resurss lietu izskatīšanai, atlīdzību regulēšanai, gan arī neatkarīgai iesaistīto pušu interešu aizstāvībai, domā "Ergo" valdes locekle.
Foto: rakstā izmantots pēc Creative Commons licencēts attēls no vietnes www.flickr.com; autors Phalinn Ooi
