Apdrošinātāji skeptiski par valsts veselības obligātās apdrošināšanas ieviešanu
Apdrošinātāji ir skeptiski par valsts veselības obligātās apdrošināšanas ieviešanu un šo likumdošanas iniciatīvu vērtē piesardzīgi.
Šorīt LTV raidījumā "Rīta Panorāma" Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins apšaubīja iepriekš medijos izskanējušo termiņu, ka šo koncepciju varētu ieviest no 2017.gada 1.janvāra.
Viņaprāt, gada laikā valsts veselības obligātās apdrošināšanas koncepciju ieviest normāli neesot iespējams. Jau iepriekš bijušās veselības ministres Ingrīdas Circenes (V) izstrādātais piedāvājums vairāku gadus bija kā karsts kartupelis gan politiķiem, gan sabiedrībai.
Abāšins sprieda, ka galvenie koncepcijas ieviešanas klupšanas akmeņi ir pakalpojuma groza noteikšana un informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmu savienojamība un līdz ar to arī datu caurspīdīguma trūkums.
Nevar būt tā, ka pavasarī ir viens veselības pakalpojumu grozs, bet rudenī jau pavisam cits, skaidroja prezidents.
Savukārt IT jomā katrai lielajai slimnīcai un veselības aprūpes iestādei ir savas sistēmas, un tās visas ir jāsavieto. Tas varētu prasīt vismaz pusgadu, gadu, teica apdrošinātāju pārstāvis.
Turklāt patlaban vēl neesot skaidrs, kā valsts veselības obligātā apdrošināšana tiks finansēta. Ja tā ir automātiska naudas pārlikšana no sociālā budžeta uz citu budžetu, tad Abāšins tam neredz īsti jēgu.
Kā ziņots, valdības vadītāja Laimdota Straujuma (V) un Finanšu ministrija iepriekš pauda, ka no 2017.gada būtu jāievieš obligātā veselības apdrošināšana. Līdz ar to konkrētais reformas modelis būtu jāpiedāvā nākamgad, uz budžeta veidošanas laiku.
Plānots, ka divus vai trīs procentpunktus no obligātajām sociālās apdrošināšanas iemaksām varētu novirzīt veselības apdrošināšanai. Tie būtu papildu aptuveni 100 miljoni eiro veselības aprūpei.
2014.gada sākumā Veselības ministrija, kuru tobrīd vadīja Circene, izstrādāja jaunu veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu, kuru Saeima atbalstīja pirmajā lasījumā. Tas paredzēja ieviest obligāto veselības apdrošināšanu, sasaistot tiesības uz valsts budžeta apmaksātu veselības aprūpi ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarēšanu un nomaksu. Šī gada vasarā sagatavots Ministru kabineta rīkojuma projekts, kas paredzēja atteikties no iepriekš valdības apstiprinātās koncepcijas projekta par veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeli.
LETA
