Apdraudēta Latvijas Universitātes Zobārstniecības mācību klīnikas darba sākšana
Foto: LETA
Pašlaik ir apdraudēta Latvijas Universitātes (LU) Zobārstniecības mācību klīnikas darba sākšana, jo, iebilstot pret mācību programmu dublēšanos, pret to iebilst Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) un tās bijušais vadītājs, tagad Augstākās izglītības padomes (AIP) priekšsēdētājs Jānis Vētra, raksta "Diena".
Pirms dažiem gadiem LU saņēma Vācijā dzīvojošas mecenātes Marijas Mārītes Ķiplokas novēlējumu viena miljona eiro apmērā Zobārstniecības fakultātes un mācību klīnikas izveidei. Medicīnas fakultātes paspārnē augstskola to izveidoja un 2010. gadā virzīja licencēšanai.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības programmu licencēšanas komisija atteica, kā iemeslu norādot materiāltehniskās bāzes neatbilstību. LU to novērsa, izveidojot Zobārstniecības mācību klīniku, kas iemājoja Ekonomikas fakultātes telpās Rīgā, Aspazijas bulvārī. Tās atklāšanā šā gada februārī piedalījās gan izglītības ministre Ina Druviete (V), gan veselības ministre Ingrīda Circene (V), mācību telpas atzīstot par labu esam.
Tagad sprunguļus LU zobārstniecības programmas riteņos liekot AIP priekšsēdētājs Vētra, kurš ir arī IZM Augstākās izglītības programmu licencēšanas komisijas loceklis. "Otras zobārstniecības studiju programmas atvēršana Latvijā ir pilnīga bezjēdzība," sacījis Vētra. Pamatojumu šādam uzskatam Vētra izklāstījis atklātā vēstulē Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai (V), kā arī Druvietei un Circenei. Pie amatpersonām Vētra vērsies ne tikai kā licencēšanas komisijas loceklis, bet arī kā AIP priekšsēdētājs, norādot, ka valstī pietiekot ar vienu zobārstniecības studiju programmu, kas ir RSU. Vētra paudis bažas par jauno zobārstu pārprodukciju un to, ka LU šai programmai nāksies piesaistīt docētājus no ārzemēm, jo teju visi vietējie speciālisti strādā RSU paspārnē.
LU rektors Mārcis Auziņš skaidro, ka zobārstniecības studiju programma iecerēta kā biznesa projekts - to plānots orientēt uz ārvalstu studentiem un mācības notiks angļu valodā.
"Tādējādi pienesumu gūs Latvijas izglītības un ekonomikas joma, radot starptautisku atpazīstamību un pieprasījumu šeit studēt un dzīvot," sacījis Auziņš. Viņš arī uzsvēris, ka programmas izveidei netika izlietots ne cents valsts līdzekļu: "Tā ir mūsu atbildība - spēt šo to realizēt, un ne jau licencēšanas komisijai jāvērtē tās izdevīgums."
Vētra uzskata, ka šī programma no studiju maksām vien pastāvēt nespēs. "Jebkurā gadījumā tur nāksies ieguldīt universitātes naudu, kas, manuprāt, ir pilnībā nepamatoti, jo LU ir valsts augstskola un tie ir publiskie līdzekļi."
Uz iebildi, ka programmas nelicencēšanas gadījumā līdzekļi LU Zobārstniecības klīnikas izveidē būs bijuši ieguldīti nelietderīgi, Vētra atbildējis, ka, viņaprāt, LU vadībai pirms šāda soļa speršanas bija jākonsultējas ar saviem konkurentiem RSU Stomatoloģijas fakultātē. "Es jau pirms pāris gadiem ieteicu LU apvienot spēkus ar RSU, vienoties par programmas kopīgu īstenošanu un šos mecenātes līdzekļus sadalīt. Piemēram, LU tos varētu ieguldīt zobārstniecības rezidentūras vai pētniecības jomā, nevis taisīt otru programmu tukšā vietā."
Vētra uzskata, ka mecenātes novēlētais miljons eiro LU kontā nonācis kļūdas pēc: "Tas bija paredzēts Zobārstniecības fakultātei, un mēs saprotam, ka Vācijā dzīvojošs cilvēks gados varētu arī nezināt, kurā universitātē ir Zobārstniecības fakultāte. Informācijas trūkuma dēļ nevaru būt tik kategorisks, lai apgalvotu, ka šis ziedojums pienācās RSU, nevis LU, bet no loģikas viedokļa, ja cilvēks ziedojis Zobārstniecības fakultātei, tad vienīgā ir RSU."
Auziņš šādus pieņēmumus kategoriski noraida, sakot, ka mecenātes ziedojuma mērķis bija norādīts dokumentos: "Cilvēkam, kas Latvijā dzīvoja pirms Otrā pasaules kara, vēsturiskajā atmiņā vienīgā Latvijas augstskola ir LU. Turklāt par novēlējuma izlietojumu mēs regulāri atskaitāmies mecenātes ģimenes advokātiem." LU vadība arī uzsver, ka tieši ar šo augstskolu saistāmi Latvijas stomatoloģijas pirmsākumi - pagājušā gadsimta 20.gados Medicīnas fakultātes paspārnē tika atvērta Zobārstniecības nodaļa, un mecenāte vēlējusies, lai tā tiktu atjaunota.
Tikmēr VM un IZM vērsušies arī RSU stomatoloģijas programmas mācībspēki, paužot bažas par konkurentu piedāvājumu.
RSU pārstāvis Edijs Šauers norādījis, ka labākais risinājums šajā situācijā būtu, ja abu universitāšu pārstāvji rastu sadarbības kompromisu un novērstu zobārstniecības studiju programmas dublēšanos.
LU vadība uzskata, ka Vētra nonācis interešu konfliktā, jo vienlaikus ir gan licencēšanas komisijas loceklis, gan RSU profesors un bijis arī šīs augstskolas rektors. "Vētras atklātā vēstule pārkāpj jebkuras ētikas un saprātības normas - tur ir absolūti redzams interešu konflikts, turklāt, ja tur pausts viņa personīgais viedoklis, tad ir nekorekti to rakstīt uz AIP veidlapas un parakstīt kā šīs organizācijas priekšsēdētājam. No kolēģiem, kas strādā AIP, zinu, ka šis jautājums netika apspriests un ka tas nav visas padomes viedoklis," atzīmējis Auziņš. Vētra LU rektora viedoklim nepiekrīt: "No šīs programmas ieviešanas vai neieviešanas mans vai ģimenes locekļu materiālais stāvoklis nemainīsies. Tas, ka RSU uz pusslodzi strādāju kā anatomijas profesors - tādā gadījumā jau visu licencēšanas komisiju varētu uzskatīt esam interešu konfliktā."
Lēmumu par LU profesionālās augstākās izglītības studiju programmas Zobārstniecība licencēšanu paredzēts pieņemt šodien. Vētra atzinis, ka par savu nostāju centies pārliecināt arī pārējos komisijas locekļus, un norāda, ka ierosinās šo jautājumu no komisijas dienaskārtības noņemt pavisam.
IZM skaidro, ka komisija savu lēmumu pieņems, vadoties nevis pēc subjektīviem iemesliem, bet gan normatīviem, un šim nolūkam pieaicināta arī eksperte no Lietuvas, kuras atzinums esot pozitīvs. Tikmēr LU nosūtījusi vēstuli Latvijas Rektoru padomei, lūdzot atcelt Vētru no AIP sastāva, līdz ar to - no priekšsēdētāja amata.
