"Antropoloģijai 10 gadi Latvijā" ietvaros -zinātnieki runā: cik droša cilvēkiem ir vide, pārtika un veselības uzturēšana biotehnoloģiju laikmetā?
Atzīmējot Latvijas antropologu biedrības nodibināšanas desmitgadi, Latvijas Universitāte 2010. gada 26. un 27. februārī rīko tās vēsturē pirmo sociālantropoloģijas nozarei veltīto LU zinātniskās konferences sekciju ar Latvijas un kaimiņvalstu antropologu piedalīšanos. Ievadot konferences sekciju, 26.februārī plkst. 11.00 notiks preses konference, kurā Latvijas antropologi informēs par antropoloģijas lomu Latvijas sabiedrībā, kā arī par plašu starpnozaru biodrošības pētījumu projektu.
Atzīmējot Latvijas antropologu biedrības nodibināšanas desmitgadi, Latvijas Universitāte 2010. gada 26. un 27. februārī rīko tās vēsturē pirmo sociālantropoloģijas nozarei veltīto LU zinātniskās konferences sekciju ar Latvijas un kaimiņvalstu antropologu piedalīšanos. Ievadot konferences sekciju, 26.februārī plkst. 11.00 notiks preses konference, kurā Latvijas antropologi informēs par antropoloģijas lomu Latvijas sabiedrībā, kā arī par plašu starpnozaru biodrošības pētījumu projektu.
Preses konference, kas notiks 26. februārī plkst. 11.00 LU Humanitāro zinātņu fakultātes 401.telpā (Visvalža ielā 4 a), ir veltīta antropoloģijas lomai Latvijas sabiedrībā, kā piemēru minot antropologu kopdarbu ar bioloģijas un medicīnas nozaru pārstāvjiem biotehnoloģiju attīstības jomā Eiropas Sociālā fonda projekta "Kapacitātes stiprināšana starpnozaru pētījumos biodrošībā" ietvaros. Zinātnieki Nils Rostoks, Jānis Ancāns, Una Riekstiņa, Tatjana Tračevska un Aivita Putniņa runās par trīs tehnoloģiju ienākšanu sabiedrībā – cilmes šūnu, ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) tehnoloģijām un antibiotiku lietošanas rezultātā radītajām mikroorganismu pārmaiņām.
Cik labi mēs pārzinām savas pacienta un patērētāja tiesības biotehnoloģiju laikmetā? Kā mēs apzināmies tehnoloģiju radītās iespējas un riskus? Kā mūsu antibiotiku lietošanas paradumi un vēlme pēc ātras izveseļošanās ietekmē vidi mums apkārt un veselību ilgtermiņā? Cik bīstami apkārtējai videi un cilvēka veselībai ir ĢMO? Kā ĢMO drošību ietekmē pašu cilvēku priekšstati par ģenētiku? Vai cilmes šūnu terapija spēs salabot visu, kas mūsos salūzis? Kāpēc cilvēki ir gatavi ieguldīt savus līdzekļus cilmes šūnu bankās, bet baidās no jebkādas mākslīgas ģenētiskas modifikācijas? Kas mums ļaus padarīt tehnoloģijas cilvēkiem drošas un pieejamas?
Atbildes uz šiem jautājumiem ir meklējamas sociālo un dabas zinātņu krustpunktā, jo sabiedrība ir gan ietvars, gan mērķis tehnoloģiju attīstībai. Tatjanas Tračevskas vadībā tiek pētīti līdz šim nekaitīgu ādas stafilokoku bīstamība un atpazīšanas kritēriji, kas ir radušies antibiotiku lietojuma rezultātā. Ģenētiski modificēto organismu stabilitāte un ģenētisko modifikāciju izplatīšanās apdraudējums tiek pārbaudīts laboratorijas apstākļos Nila Rostoka vadībā. Jānis Ancāns un Una Riekstiņa vadīs izpēti par Latvijā ienākošo cilmes šūnu terapiju drošību. Aivitas Putniņas vadībā tiks analizēti sabiedrības uztvertie tehnoloģiju riski un vajadzības, kā arī izstrādātas tehnoloģiju pārvaldības vadlīnijas, normatīvā regulējuma priekšlikumi un informēta sabiedrība.
Preses konferencē un vēlāk divu dienu konferences zinātniskajā daļā piedalīsies Latvijas, Lietuvas un Igaunijas antropologi, runājot par zinātnes un īpaši antropoloģijas nozīmi šodienas Latvijas sabiedrībā. Sekciju sēdes 26. un 27.februārī notiks Visvalža ielā 4 a, un uz tām aicināts ikviens interesents
26. februārī plkst. 16.20 pēc konferences zinātniskās daļas noslēguma būs iespēja noskatīties arī Arno Kranenberga filmu "Valentīnas dziesma" par mirušo ofīcija tradīciju Latgalē, ko padziļināti pētījis Mārtiņš Boiko. Filma izdota holandiešu kinematogrāfistu veidotajā sērijā "Lied van Verdriet".
Organizatori:
LU Humanitāro zinātņu fakultāte, Kultūras un sociālās antropoloģijas studiju programmas
LU Bioloģijas fakultāte, Bioētikas un biodrošības centrs, Bioanalītisko metožu laboratorija
Vairāk par projektu: http://www.lu.lv/biodrosiba
Vairāk par konferences sekcijas sēdēm: http://www.lu.lv/68konference/
Aivita Putniņa
Sociālantropoloģe
