Analizē situāciju veselības aprūpē pēc pacientu līdzmaksājumu palielinājuma
Vakar, 14.jūlijā, Ministru kabineta sēdē tika izskatīts Veselības ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums par situāciju veselības aprūpē pēc pacientu līdzmaksājumu palielinājuma šā gada martā.
Izmantojot ārstniecības iestāžu un Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras informāciju, veselības aprūpes sistēmu vērtēja, salīdzinot šā gada marta un aprīļa datus ar 2008.gada martā un aprīlī sniegtajiem pakalpojumiem, apmeklējumu skaitu, rindu garumu u.c..
Vērtējot situāciju pēc izmaiņām veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtībā, secināts, ka pieejamība ģimenes ārstiem nav būtiski mazinājusies. Vienlaikus daļa ģimenes ārstu ir pagarinājuši pacientu pieņemšanas laikus līdz pat 7-8 stundām dienā, lai sniegtu veselības aprūpes pakalpojumus, kurus agrāk pacienti izvēlējās saņemt pie speciālistiem.
Kā pozitīva tendence vērojama dienas stacionārā veikto pakalpojumu skaita palielināšanās par ceturto daļu salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pagājušajā gadā. Savukārt samazinājies gandrīz par vienu dienu ir stacionārā vidējais ārstēšanās ilgums, kam par iemeslu varētu būt pacientu iemaksu pieaugums par vienu gultas dienu. Tāpat palielinājies to pacientu skaits, kuri nesamaksā par stacionārajās iestādēs saņemtajiem pakalpojumiem.
Mazāks hospitalizāciju skaita samazinājums ir tieši reģionālajās daudzprofilu slimnīcās. Iespējams to veicinājusi pacienta iemaksu izlīdzināšanās reģionālajās un lokālajās daudzprofilu slimnīcās.
Rindu garuma izmaiņās ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanā nav novērojamas būtiskas izmaiņas. Atkarībā no ārstniecības iestādes rindas uz atsevišķiem pakalpojumiem ir samazinājušās, bet uz citiem pielielinājušās.
Veselības ministrija uzskata, ka objektīvi izvērtēt gada sākumā veiktās izmaiņas veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtībā tik īsā laika periodā nav iespējams. Tomēr pēdējos budžeta grozījumos veiktais samazinājums veselības aprūpei* un kopējās makroekonomiskās situācijas pasliktināšanās atstās ietekmi uz veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību. Iedzīvotāji pēc palīdzības var vērsties novēloti, tādējādi pasliktinot savu veselību un palielinot kopējās ārstēšanās izmaksas.
*Atgādinām, ka saistībā ar veselības aprūpes budžeta samazinājumu, kas 2009. gada II pusgadā sastāda 89,8 miljonus latu, visbūtiskākais samazinājums skar slimnīcu sektora finansējumu, kurām iespējams nodrošināt tikai 43 % no pirmajā pusgada finansējuma.
