Akcijas laikā plaušu veselības pārbaudēs atklāj saslimšanas
Atbilstoši akcijas laikā iegūtajiem rezultātiem 15% gadījumu tika konstatēta novirze no normas, 5% gadījumu pat vidēji smaga vai smaga. Šiem cilvēkiem tika rekomendēts vērsties pie ārsta un veikt papildus izmeklējumus.
Stradiņa slimnīcas Pulmonoloģijas un alergoloģijas centra vadītājs norāda: "Cilvēku atsaucība bija liela, diemžēl bezmaksas akcijas ietvaros nepaguvām izmeklēt visus interesentus. Aicinām iedzīvotājus arī pēc akcijas norises rūpēties par savu veselību un savlaicīgi veikt plaušu veselības pārbaudes."
Spirometrija ir plaši pieejama plaušu funkcionālās diagnostikas metode. Tā ir nesāpīga, vienkārša, neinvazīva izmeklēšanas metode - pacientam ir spēcīgi jāiepūš īpašā aparātā (spirogrāfā). Uzreiz pēc pārbaudes veikšanas tiek iegūta informācija par to: cik daudz un cik ātri var ieelpot un izelpot, kāds ir plaušu bioloģiskais vecums, kāds ir elpošanas sistēmas veselības stāvoklis.
Vienam testam ir nepieciešamas 5-15 minūtes.
Spirometriju īpaši ieteicams veikt, ja:
* esi vai kādreiz esi bijis smēķētājs;
* parādījušās iepriekš nepieredzētas elpošanas grūtības, sportojot vai fiziski strādājot;
* ir sajūta, ka trūkst elpas, trūkst gaisa;
* ir ilgstošs klepus;
* ir bijušas plaušu slimības.
Pasaulē 19% no visiem nāves gadījumiem ir no respiratorajām jeb elpošanas slimībām. Ļoti svarīgi ir savlaicīgi diagnosticēt plaušu slimības. Ja ir kaut vai mazākās aizdomas par plaušu veselības stāvokļa pasliktināšanos, jāvēršas pie ārsta. Spirometrija ir īpaši nozīmīga hroniskas obstruktīvas plaušu slimības (HOPS) un bronhiālās astmas diagnostikā. Hronisku obstruktīvu plaušu slimību, kas ir ceturtais biežākais nāves cēlonis pasaulē, Eiropā nediagnosticē 50% gadījumos, savukārt Latvijā pat 80-85%.
Spirometrijas dienas gan Latvijā, gan visā pasaulē tiek rīkotas ar mērķi izglītot par plaušu veselību, kā arī atgādināt par plaušu pārbaudes nepieciešamību un to, cik svarīgi būt fiziski aktīviem.
Regulāri sportojot, veicot fiziskas aktivitātes, ir iespēja būtiski uzlabot dzīves kvalitāti un pašsajūtu arī tiem, kam diagnosticētas plaušu slimības.
Informāciju sagatavoja Ieva Stibe, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Komunikācijas nodaļas vadītāja
Foto: LETA
Komentāri
-
bet loģiski ka tāds iznākums, jo tādēļ taču cilvēki iet pārbaudīties, lai atklātu, ka kaut kas nav kārtībā. ne jau rezultāti būs tādi, ka slims nab=v neviens, tāpēc nav ko brīnīties!
-
bet loģiski ka tāds iznākums, jo tādēļ taču cilvēki iet pārbaudīties, lai atklātu, ka kaut kas nav kārtībā. ne jau rezultāti būs tādi, ka slims nab=v neviens, tāpēc nav ko brīnīties!