Aicina lielāku uzmanību pievērst muskuloskeletālās sistēmas slimību pacientu ārstēšanas iespējām
Latvijā ir aptuveni 700 000 pacientu, kuri sirgst ar muskuloskeletālās sistēmas slimībām (MSKSS), uzsver Latvijas Reimatologu asociācijas prezidente Daina Andersone.
Izrādās, ka aprēķini Eiropas Savienības mērogā liecina, ka Latvijā apmēram 33% iedzīvotāji sirgst ar šādām kaitēm, ieņemot piekto vietu aiz Austrijas, Ungārijas, Slovākijas un Spānijas. Turklāt vairāk nekā pusei no šiem pacientiem MSKSS rada invaliditāti.
Pie MSKSS pieskaitāmas tādas slimības kā: osteoatrīts, reimatoīdais artrīts, osteoporoze, spondilozes, podagra, un vairāk nekā 200 citu slimību, kurām ir hroniska gaita un ar tām sirgstošs neārstēts cilvēks, ātri kļūst par invalīdu. Tā rezultātā valsts ir spiesta nodrošināt šiem slimniekam invaliditātes pensiju, pabalstus, kā arī kompensēt medikamentus. Kopumā tie ir milzīgi tēriņi, no kuriem būtu iespējams izvairīties savlaicīgi uzsākot MSKSS pacientu ārstniecību un šīs slimības profilaksi.
Cilvēku atgriešana darba tirgū, izmantojot inovatīvas ārstniecības metodes, ir Eiropas Veselības stratēģijas prioritāte hronisku slimību gadījumos. Tas ir ekonomisks un sociāls ieguvums katrai valstij. Lai šo pacientu atgriešanos darba tirgū padarītu pēc iespējas ātrāku un efektīvāku, būtiska nozīme ir līdzekļu atvēlēšanai agrīnai slimību diagnostikai, intervencei, ārstēšanai un profilaksei. Jo ātrāk slimība tiek identificēta, jo lielāka ir iespēja pacientam ar kustību traucējumiem izvairīties no invaliditātes un iekļauties normālā ikdienas dzīvē. Jaunākās un efektīvākās inovācijas pacientiem ar muskuloskeletālajām (reimatiskajām) slimībām Eiropā un pasaulē ir pilnīgi jauna medikamentu grupa - bioloģiskie medikamenti, - kas ātri samazina slimību paasinājumus un neļauj veidoties locītavu deformācijām.
Andersone uzskata, ka Latvijas Veselības stratēģijas politika piever acis uz šo problēmu, jo arī Veselības ministrijas izstrādātajās Sabiedrības veselības pamatnostādnēs šo pacientu grupa atsevišķi nav minēta. Veselības ministrijas pārstāve Inga Šmate gan uzsver, ka šie pacienti stratēģijā ir iekļauti, jo visas šīs slimīnas nav minētas atsevišķi, tomēr ir iekļautas citās pamatnostādņu sadaļās.
Andersone arī uzskata, ka bioloģisko medikamentu iegādei MSKSS ir iedalīts tik maz līdzekļu, ka ar zālēm iespējams nodrošināt tikai 69 slimniekus no 700 000. Lai nodrošinātu ar bioloģiskajiem medikamentiem vismaz tos 6000 pacientus, kuriem nav efektīva standarta terapija, no valsts budžeta būtu jāizdala 60 miljoni latu gadā. Taču ir saprotami, ka tas nav iespējams, tāpēc sākotnēji šim nolūkam varētu novirzīt 3 miljonus latu, kas sniegtu iespēju palīdzēt 300 sarežģītākajiem pacientiem.
Vienam pacientam bioloģisko medikamentu gada kurss izmaksā 10 000 latu, taču daudziem pietiek ar pāris mēnešiem, lai varētu atgriezties darba tirgū.
Veselības ekonomikas centra vadītāja Daiga Behmane norāda, ka naudas kompensējamām zālēm patlaban tiešām ir maz un ir saprotams, ka līdzekļi ir nepieciešami. Lai mēs spētu nodrošināt zāles vismaz kaimiņvalstu līmenī, papildu būtu nepieciešami 30 miljoni latu.
Ilze Mežniece
