Aicina īstenot krīzes laikā piemirsto onkoloģisko slimību apkarošanas programmu
2009.gadā Latvijā tika pieņemta onkoloģisko slimību apkarošanas programma, bet finanšu krīzes rezultātā tā tika ierobežota un līdzekļi novirzīti citiem mērķiem - programmu vajadzētu pārskatīt, papildināt un īstenot, šodien apaļā galda diskusijā "Demogrāfija - Latvijas problēma Nr.1" pauda Latvijas Onkoloģijas centra galvenais onkoloģijas speciālists Jānis Eglītis.
Eglīša paustajam piekrita arī veselības ministre Ingrīda Circene (V), uzsverot, ka plāna īstenošanai vajadzīgas divas lietas - nauda un izglītība.
Ministre sacīja, ka sabiedrībā trūkst izpratnes par profilaktisko pasākumu nozīmi veselības saglabāšanā. Viņa pauda sašutumu par iedzīvotāju zemo atsaucību uz valsts apmaksātajiem vēžu skrīningiem, kā arī nevēlēšanos ievērot veselīgu dzīvesveidu.
"Man ir kauns. Skolā ēst vajag tā, ka tava dzīvība vai veselība ir lielākā vērtība. Sabiedrība grib būt vesela, bet pati dzīvo tā, ka veselība katru dienu tiek arvien vairāk sapostīta. Un tad, kad tā sapostīta - tad grib visu un uzreiz," viņa izteicās.
Arī onkologs Eglītis uzskata, ka nepieciešama aktīvāka sabiedrības izglītošana, tostarp par jautājumiem, kas saistīti ar veselīgu diētu, sportu un eko dzīvesveidu. "Veselīgs dzīvesveids, ēšana un sportošana dod lielāku ieguldījumu veselības saglabāšanai nākotnē nekā jebkādas modernās tehnoloģijas," viņš uzsvēra, piebilstot, ka, ievērojot minētos trīs principus, saslimšanu ar onkoloģiskām slimībām varētu samazināt par 30% līdz 40%.
Onkologs pastāstīja, ka aptuveni 1000 cilvēku pērn mira no plaušu vēža, kura galvenais risks ir smēķēšana. Tāpat tikai 30% Latvijas sieviešu izmantoja viņām piedāvāto krūts un dzemdes kakla vēža skrīningu un tikai 8% vīriešu izmantoja valsts apmaksāto zarnu vēža skrīningu.
Kopumā pērn ar onkoloģiskām saslimšanām slimojuši 11 000 cilvēku, bet no tām nomiruši 6000. Turklāt saslimstība arvien palielinās, norādīja Eglītis, daļēji pamatojot tendenci ar iedzīvotāju novecošanos, jo lielākais saslimstības pieaugums novērots starp iedzīvotājiem pēc 60 gadu vecuma.
Eglītis arī uzsvēra, ka tuvākajā laikā ir jāpalielina kompensējamo medikamentu budžets tieši onkoloģisko saslimšanu ārstēšanai. Latvija šim mērķim atvēl padsmit miljonus latu, kamēr Igaunija ap 20 miljonus, bet Lietuva 35 miljonus, viņš sacīja.
Visbeidzot mediķis aicināja 2015.gadu pasludināt par onkoloģisko saslimšanu novēršanas gadu.
Foto: rakstā izmantots pēc Creative Commons licencēts attēls no vietnes www.flickr.com; autors Ivan McClellan
