Mediķi brīdina, ka cīņā par viņu atalgojumu neizbēgami cietīs arī pacienti

Rīga, 3.marts, LETA. Lai gan Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktore Sarmīte Villere cīņā par mediķu atalgojumu sola neizrādīt agresiju un nenodarīt pāri pacientiem, Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs ir pārliecināts, ka pacienti šajā situācijā neizbēgami cietīs.

NMPD vadītāja Villere šorīt LNT raidījumam "900 sekundes" solīja, ka cīņa par to, lai mediķi varētu nopelnīt pietiekami daudz bez ilgstošas pārstrādāšanās un izdegšanas, nebūs agresīva, bet konstruktīva un saprātīga, lai nenodarītu pāri pacientiem.

"Lai pieliktu 10% [atalgojuma] dažādajām amata kategorijām, nesagraujot diferenci starp autovadītāju, ārsta palīgu un ārstu, gadā mums [NMPD] ir vajadzīgi 3,3 miljoni eiro. Tas īstenībā nav daudz. Kalēja kungs atzīmēja, ka gada beigās arodbiedrība prasīja 23 miljonus. Es domāju, ka to principā varēja atrast un tā ir valdības atbildība, par ko tai šobrīd būtu jārūpējas," norādīja Villere.

Pēc viņas teiktā, atalgojuma problēma ir ļoti samilzusi un risinājums vajadzīgs jau nākamā pusgada laikā, tāpēc visu nozarē strādājošo pārstāvjiem, tai skaitā arī arodbiedrībām, drīzumā vajadzētu sanākt kopā, lai definētu savas prasības un beigās apkopotā veidā nodotu tās "uz augšu".

Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs gan "900 sekundēs" bija skeptisks par to, ka šāds plāns varētu nostrādāt, jo valdība vienkārši turpinās teikt, ka tai nav naudas, vienlaikus tērējot miljonus citiem mērķiem, kas, viņaprāt, ir mazāk svarīgi nekā mediķu algas.

Kalējs skaidroja, ka medicīnas darbiniekiem ik pēc trim mēnešiem ir jāparaksta dokumenti, ko viņš dēvē par "verdzības deklarācijām", un nākamais šāds dokuments jāparaksta ap 10.martu, līdz ar to apmēram 10.marts varētu būt datums, kad dzemdību speciālistiem būs jāpieņem lēmums par savu nākotnes darbu. "Varbūt viņi nebrauks prom, bet paliks strādāt turpat, taču viņi nestrādās papildu darba laiku, un tas, protams, rada diezgan lielus draudus gan pakalpojuma pieejamībai, gan pacientu drošībai," uzsvēra arodbiedrības vadītājs, skaidrojot, ka līdzīgā situācijā ir nonākuši ne tikai dzemdību speciālisti, bet arī pārējie nozarē strādājošie.

Rezultātā, protams, cietīs pacienti, brīdināja Kalējs, kā piemēru minot, ka NMPD darbinieki vairs nevarēs normatīvajos aktos noteiktajā laikā ierasties uz izsaukumiem, bet tie mediķi, kuri būs pārstrādājušies, uzņemoties virsstundu darbu, nespēs ilgstoši saglabāt modrību, tādēļ samazināsies sniegto pakalpojumu kvalitāte.

Slimnīcu biedrības vadītājs arī prognozēja, ka zemā atalgojuma dēļ arvien vairāk medicīnas darbinieku pametīs valsti, lai dotos strādāt uz ārzemēm. Jau tagad, pēc arodbiedrības rīcībā esošās informācijas, ik gadu labāka darba meklējumos uz ārvalstīm aizbrauc ap 100 Latvijas mediķu, taču tie esot tikai oficiālie dati. Kalējs uzsvēra, ka mediķu pienākums nav ziņot arodbiedrībai par savu došanos strādāt uz ārvalstīm.

Gan Villere, gan Kalējs uzteica veselības ministres ieguldītos pūliņus, cenšoties risināt nozarē pastāvošās atalgojuma problēmas, un abi nosodīja valdības rīcību, apgalvojot, ka medicīnai naudas nav, bet tai pašā laikā atrodot finansējumu citiem iepriekš neplānotiem tēriņiem.

Jau ziņots, ka Rīgas dzemdību nama vecmātes un dzemdību speciālisti ir pieprasījuši Veselības ministrijai (VM) un iestādei risināt zemā atalgojuma jautājumu, pretējā gadījumā solot darbu arī pamest. Dubultot samaksu par stundas darbu prasa arī Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Dzemdību nodaļā strādājošie, savukārt Liepājas reģionālajā slimnīcā strādājošie VM ir nosūtījuši vēstuli, kurā aicina nodrošināt adekvātu darba samaksu dzemdniecības nozarē strādājošajiem, kā arī risināt problēmu ar jauno speciālistu piesaisti.