Premjers: Iekšējo budžeta resursu veselības aprūpes finansējuma palielināšanai nav
Rīga, 24.maijs, LETA. Līdz ar gaidāmajām nodokļu reformām iekšējo budžeta resursu veselības aprūpes finansējuma palielināšanai nav, šorīt LNT atzina premjers Māris Kučinskis (ZZS).
Politiķis stāstīja, ka iepriekšējā Veselības darba grupas sanāksmē puses esot vienojušās sapratnē, ka līdzekļus veselības aprūpe no iekšējiem budžeta resursiem nebūs iespējams gūt. Tāpat ticis pārrunāts, kāda ietekme būtu pievienotās vērtības nodokļa palielināšanai, ja papildus līdzekļi tiktu meklēti šādā veidā.
No Kučinska teiktā varēja noprast, ka puses "zaļo gaismu" vairāk iedegušas virzībai uz valsts veselības apdrošināšanu un zināmu sociālo iemaksu iezīmēšanu, kuru nomaksa iedzīvotājiem nodrošinātu pieejamību valsts finansētai veselības aprūpei.
Vienlaikus Ministru prezidents atzina, ka veselības aprūpes budžeta palielināšana ar ārēju finansējumu būtiski uzlabotu iespējas veikt visas pārējās iecerētās nodokļu reformas, par kurām Eiropas Komisija ir izteikusi bažas, ka tās var pārmērīgi palielināt budžeta deficītu.
Runājot par pārmetumiem, ka jau esošie līdzekļi veselības aprūpē varētu būt izmantoti neefektīvi, Kučinskis uzsvēra, ka sistēmas efektivitāte ir izvērtēta, protams, kaut ko vēl varot uzlabot, bet ne lielākā amplitūdā par 10%.
Kā ziņots, Kučinska vadītā Veselības darba grupa šodien turpinās spriest par finansējumu veselības nozarei.
Pagājušajā nedēļā pēc divu stundu garas sēdes Veselības darba grupa vienojās, ka visticamākais veselības nozares finansējuma avots būs veselības aprūpes sasaite ar nodokļu nomaksu. Pagājušajā nedēļā Kučinskis atklāja, ka darba grupa nesprieda par konkrētu veselības nozares finansējuma avotu, tomēr tā bija vienisprātis, ka budžetā papildus resursi netiks meklēti. "Vairs nedebatēsim par naudas noņemšanu pensionāriem, bet domāsim, kā veselības aprūpes pakalpojumus sasaistīt ar nodokļu samaksu. Domāsim šajā virzienā," sacīja Kučinskis.
Viņš gan atturējās sniegt detalizētāku informāciju, jo darba grupā panākta konceptuāla vienošanās, tomēr konkrēts piedāvājums vēl tiks meklēts. Kučinskis tikai piebilda, ka plānotās reformas veselības finansējumā nenozīmēs izmaiņas nodokļos.
Arī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) žurnālistiem norādīja, ka darba grupā panākta vienprātība par to, ka jāturpina diskusijas par veselības aprūpes sasaisti ar nodokļu nomaksu, bet tā ir tikai "zaļa ideja".
"Veselības aprūpe ir jāsaista ar sociālajām iemaksām, jo tad varētu redzēt statistiku, cik daudz veselības pakalpojumu saņēmēju ir nodokļu maksātāji. Tāpat tas būtu papildus ieguvums, jo cilvēki saprastu, kāpēc jāmaksā sociālās iemaksās," teica finanšu ministre.
Veselības ministre Anda Čakša pēc darba grupas sēdes atklāja, ka diskusijas par veselības nozares finansējumu norit profesionāli, un ministrei ir sajūta, ka nepieciešamais papildus finansējums tiks atrasts.
Kā ziņots, valdība 9.maijā atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavotās valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam, tomēr atsevišķiem jautājumiem, piemēram, veselības nozares finansējumam, risinājums vēl tiks meklēts.
Līdz šim izskanējušas dažādas versijas par iespējamo finansējuma avotu veselībai, tostarp minēta sociālo iemaksu likmes palielināšana.
