Tapusi ikdienas aktivitāšu apmācība insulta pacientiem un viņu tuviniekiem
Rīga, 11.maijs, LETA. Tapusi bezmaksas rokasgrāmata "Ikdienas aktivitāšu apmācība insulta pacientiem", kas papildināta ar fizioterapeita Didža Rozenberga izstrādātu vingrojumu programmu, kas piemērota pacientiem, kuri atveseļojas no insulta, aģentūru LETA informēja izdevuma veidotāju pārstāve Tanita Tamme.
Izdevumā tiek sniegtas atbildes uz būtiskākajiem jautājumiem par pacientu ikdienas aprūpi, kā arī tajā pieejama īpaša vingrojumu programma insulta pacientiem vingrinājumu veikšanai mājas apstākļos. "Lai arī tuvinieki parasti tiek apmācīti, kā palīdzēt insulta pacientam, ja viņam atlabšana jāturpina mājās, nereti, paliekot vienatnē ar sirdzēju, rodas uztraukums un virkne jautājumu par tuvinieka kopšanu, jautājumiem par urīna nesaturēšanu, kā arī tuvinieka rehabilitāciju, kas ir liela problēma pacientiem, kuri pārcietuši insultu, norāda Tamme.
Izdevuma "Ikdienas aktivitāšu apmācība insulta pacientiem" vingrojumu programmas izstrādātājs fizioterapeits Didzis Rozenbergs skaidro, ka smadzeņu insults ir ļoti plaša diagnoze un tā var nozīmēt sīkus, gandrīz nemanāmus traucējumus cilvēka kustībām, ikdienas aktivitātēm, domāšanu un atmiņu saistītām funkcijām, līdz pat ārkārtīgi smagiem veselības traucējumiem.
Pēc Rozenberga paustā, lai kā šie traucējumi izpaustos, ikvienam ir nepieciešama rehablitācija, jo notikuši asins traucējumi galvas smadzenēs, kā rezultātā daļa no nervu šūnām neatgriezeniski gājušas bojā. Lai neskartās smadzeņu šūnas pārņemtu zudušo šūnu pienākumus, ikvienam nepieciešams veikt specifiskus, individuāli pielāgotus rehabilitācijas pasākumus, kurus veicot regulāri un bieži, insulta pacients var pilnībā vai daļēji atgūt zudušās kustības, veiklību un koordināciju, kas ļauj saglabāt neatkarību ikdienas darbos un pašaprūpē.
Kā norāda fizioterapeits, izdevumā iekļauti pamata vingrinājumi, kas aptver lielās locītavas un palīdz tajās izstrādāt kustības - tie var būt gan līdzeklis pamatu kustību izstrādei, kas var palīdzēt insulta pacientiem pārvietoties, gan līdzeklis pret nevēlamu seku rašanos, tostarp sāpēm pleca locītavā, locītavu kontraktūru, kā arī spasticitātes gadījumos.
Vingrojumu programmas veidotājs norāda, ka, tā kā insulta saslimšana ir ļoti daudzveidīga un tā sekas izpaužas dažādos veidos, ir neiespējami izveidot vienotu vingrinājumu modeli visiem pacientiem, tāpēc rokasgrāmatā esošos vingrinājumus sākotnēji ieteicams saskaņot ar fizioterapeitu. Vingrojumu intensitāte un sarežģītība atkarīga no pacienta fiziskā stāvokļa, pašsajūtas un spējas mācīties, norāda Rozenbergs.
Izdevuma tapšanā piedalījusies Vidzemes slimnīcas Neiroloģijas nodaļas virsmāsa Inta Sīka, medmāsa Madara Važa, ergoterapeite Anete Kaužēna, audiologopēde Anda Papule, kā arī Rozenbergs, kurš izstrādājis īpašu vingrojumu programmu, lai nodrošinātu insulta pacientu ātrāku atveseļošanos.
