Deputāti uzskata, ka veselības aprūpes reformai jārisina arī problēmas pediatrijā
Rīga, 18.apr., LETA. Veselības aprūpes reformai būtu jārisina arī problēmas pediatrijā, uzskata Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas deputāti.
"Jau gadiem mēs vērojam pavisam ačgārnu situāciju ar bērnu ārstu pieejamību. Problēmu ar palīdzības pieejamību ambulatorajā līmenī spilgti iezīmē viens skaitlis, kas jau gadiem ir nemainīgs - tikai nepilna piektdaļa no visiem pacientiem, kuri vēršas neatliekamajā palīdzībā bērnu slimnīcā Vienības gatvē, paliek stacionārā. Lielākajai daļai no viņiem var palīdzēt ambulatori, taču dažādu iemeslu dēļ praksē tas tā nenotiek," norādīja apakškomisijas priekšsēdētājs Romualds Ražuks (V).
Deputāti uzsvēra, ka nepieciešams nodrošināt pediatru pieejamību primārajā un sekundārajā veselības aprūpes līmenī. Tas panākams, veidojot pediatru prakses, kā arī nodrošinot bērnu dežūrārstu pieejamību reģionālajās slimnīcās ārpus ģimenes ārstu darba laika. Tas būtu viens no risinājumiem veselības aprūpes reformas ietvaros, lai vecākiem arī reģionos būtu drošības sajūta, un reizē tas ļautu atslogot augstākā līmeņa ārstniecības iestādi, kuras pakalpojumi nodokļu maksātājiem izmaksā visdārgāk. Tāpat nepieciešami pilnveidojumi primārajā veselības aprūpē, lai vecāki varētu pilnībā uzticēties ģimenes ārsta kompetencei, nevis jebkuru bērna veselības problēmu dotos risināt uz universitātes slimnīcu.
Savukārt Veselības ministrijas (VM) pārstāvji informēja deputātus, ka drīzumā sabiedriskai apspriešanai varētu tikt nodots mātes un bērna veselības veicināšanas plāns, kuram Latvijas Pediatru asociācija plāno piedāvāt savus ierosinājumus. Pašlaik gan izstrādāts šīs programmas projekts, kas vēl tiek saskaņots, tāpēc tas vēl nav publisks un arī šodien sīkāk netika pārrunāts.
Latvijas Pediatru asociācijas pārstāvji informēja, ka kopumā Latvijā ir vairāk nekā 700 cilvēku, kuri ir sertificēti un kuriem ir tiesības praktizēt kā pediatriem. Asociācijas pārstāvji arī pauda vēlmi, ;lai VM ieklausītos nozarē. Piemēram, tika norādīts uz nepietiekamo nozares iesaisti, gatavojot mātes un bērna veselības uzlabošanas plānu nākamajiem četriem gadiem.
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pārstāve Jana Pavāre pastāstīja deputātiem, ka slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļā lielākā daļa - 65% - pacientu ierodas bez ārsta nosūtījuma, 27% atved ātrā palīdzība un 7% ierodas ar ārsta nosūtījumu. Ap 70% no šiem bērniem atbilst primārās aprūpes līmenim, tātad tiem nebūtu jānokļūst slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļā. Pēc apskates 42% bērnu tiek palaisti mājās, vēl daļa - tiek palaisti mājās diennakts laikā pēc vēršanas slimnīcā, un hospitalizācija nepieciešama salīdzinoši mazākai daļai pacientu, skaidroja mediķe.
Deputāti šo jautājums plāno pārrunāt arī ar veselības ministri Andu Čakšu, kad 3.maijā ar viņu tiksies Sociālo un darba lietu komisija.
