6. maijs – Pasaules astmas diena - šogad jau desmito reizi tiks atzīmēta arī Latvijā. Pasākuma iniciators un organizators Latvijā ir Latvijas Astmas un alerģijas biedrība (LAAB), savukārt pasaulē - Pasaules Astmas iniciatīvas organizācija (GINA – Global Initiative for Asthma). Pasaules astmas dienas pasākumu kopums ir orientēts uz sabiedrības veselības uzlabošanu elpceļu slimību jomā un tā mērķis – veicināt progresu pacientu aprūpes un izglītošanas jomā, informēt sabiedrību par šo nopietno un aizvien pieaugošo saslimšanu, lai to varētu agrīni diagnosticēt, adekvāti ārstēt un efektīvi kontrolēt.

Pirmā Pasaules Astmas diena tika atzīmēta 1998. gadā, un to atbalstīja 35 valstis. Kopš tā laika Astmas dienas pasākumu popularitāte un nozīme ir gadu no gada augusi, un tā ir kļuvusi par vienu no galvenajiem un svarīgākajiem notikumiem, kas veltīts astmas izpratnes un kontroles uzlabošanai globālā līmeni. 2008. gada Astmas dienas pamattēmu "Tu vari savu astmu kontrolēt" Pasaules Astmas iniciatīvas organizācija ir izraudzījusies ar nolūku pastiprināti pievērst ārstu un pacientu uzmanību tam, ka astmas kontroli nepieciešams un iespējams uzlabot. Būtībā šogad tiek loģiski turpināta un padziļināta jau 2007. gada Astmas dienā aizsāktā tēma. Šā gada tēma atspoguļo GINA vadlīnijās paustās nostādnes, kur astmas kontrolei pievērsta īpaša nozīme, un pauž pārliecību, ka pilnīga astmas kontrole ir ārstēšanas mērķis, ko iespējams sasniegt vairumam pacientu.

Pasaules astmas dienas pasākumi Latvijā:
•  8.maijā plkst.17.00 LU MPII doc.V.Šiliņa privātprakses telpās A.Čaka ielā 50 (ieeja no Stabu ielas) diskusija "Astmas slimnieku problēmu apzināšana un risinājumu meklēšana" . Diskusiju vada doc. V.Šiliņš.
• 21.un 22. maijā plkst. 15.00 – 17.00 bezmaksas spirogrāfija (elpošanas funkcijas izmeklējumi) Rīgā, Ģimenes aptiekā, Skolas ielā 30 un Liepājā, Centra aptiekā, K.Zāles ielā 6.
• 21. maijā plkst.17.00 Tukuma poliklīnikā, Raudas ielā 8 dr.D.Sebres lekcija "Kā sadzīvot ar astmu" . Pēc lekcijas – astmas slimnieku atbalsta grupas veidošana.

Rita Paeglīte, Latvijas Astmas un alerģijas biedrības vadītāja: "Astmas izplatība diemžēl pieaug arī Latvijā, un kaut pusei pacientu ir regulāri astmas simptomi, viņi nenovērtē slimības smagumu. Turklāt vairums no viņiem ir samierinājušies ar savas slimības simptomiem un nemeklē iespēju tos mazināt, tā ļoti būtiski zaudējot savu dzīves kvalitāti un darbaspējas. Taču patiesībā ir iespējams daudz pozitīvāks risinājums - pateicoties moderniem medikamentiem, pacientiem astmu ir iespējams kontrolēt un dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Tajā pašā laikā, protams, neraugoties uz visai labvēlīgiem kompensācijas nosacījumiem, daudziem pacientiem medikamentu pieejamība vēl aizvien nav pietiekama."

Astma patiešām ir ļoti izplatīta un progresējoša slimība – zinātnieki paredz, ka līdz 2015. gadam tā varētu piemeklēt pat pusi eiropiešu. Astma sastopama 300 reizes biežāk nekā sirds išēmiskā slimība, 33 reizes biežāk nekā plaušu vēzis, 20 reizes biežāk nekā krūts audzējs. Pastāv uzskats, ka astmas izplatības pieaugums ir saistīts ar mūsdienu dzīvesveidu - sadzīves ķīmijas izmantojumu un daļēji sterilas pārtikas patēriņu. Austrumeiropā astma konstatēta mazākam pacientu skaitam nekā attīstītajās rietumu valstīs, taču, mainoties sadzīves apstākļiem un dzīves veidam, sagaidāms tās izplatības būtisks un straujš pieaugums arī šajā reģionā.

Papildu informācija:
Rita Paeglīte,
Latvijas Astmas un alerģijas biedrības vadītāja
Mob. tālr. 26411627

Dati no GINA

• Pasaulē 300 miljoni cilvēku cieš no astmas.
• Eiropā šobrīd 30 miljoniem cilvēku ir astma.
• Vairumā Eiropas attīstīto valstu astmas izplatība bērnu vidū no septiņdesmito gadu vidus līdz deviņdesmito gadu vidum ir pieaugusi par 200%.
• Urbanizācijas tempu pieauguma dēļ ar astmu līdz 2025. gadam var saslimt vēl 100 miljoni cilvēku.

Saskaņā ar PVO aplēsēm:

• ja pašreizējā situācija astmas aprūpē un netiks kardināli uzlabota, astmas izraisītu nāves gadījumu skaits tuvāko 10 gadu laikā pieaugs gandrīz par 20%.

Astmas kontrole nozīmē:

• nekādus vai minimālus astmas simptomus;
• klepus netraucētu naktsmiegu;
• nekādu vai minimālu nepieciešamību lietot glābšanas inhalatorus;
• spēja netraucēti veikt ikdienas darbības un fiziskas aktivitātes;
• normai atbilstošus plaušu funkciju rādītājus;
• nekādas vai ļoti retas astmas lēkmes.