Deputāti uzdod VM pēc gada atskaitīties par problēmu novēršanu ambulatorajā veselības sektorā, kuras konstatēja Valsts kontrole
Rīga, 1.febr., LETA. Saeimas deputāti šodien uzdeva Veselības ministrijai (VM) gada laikā sagatavot starpziņojumu par Valsts kontroles (VK) revīzijā konstatētajām nepilnībām attiecībā uz Latvijā sniegto ambulatoro veselības aprūpi.
Šodien Sociālo un darba lietu komisijas, Publisko izdevumu un revīzijas komisijas un Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas kopsēdē deputāti uzklausīja VK ziņojumu par revīzijā "Vai ambulatorā veselības aprūpes sistēma Latvijā ir pilnveidojama?" konstatēto.
Kā skaidroja VK pārstāvji, daudzi veselības nozarei būtiski jautājumi ilgstoši nav risināti. Tāpat revidentu ieskatā primārās veselības aprūpes sistēmā pastāv dažādas problēmas, piemēram, ģimenes ārsti reti veic vienkāršas manipulācijas, tā vietā pacienti biežāk nekā citās valstīs tiek nosūtīti pie speciālistiem, kā arī ģimenes ārsti neizpilda savus kvalitātes kritērijus un reti pacientiem veic profilaktiskās apskates. Bez jau minētā VK uzskata, ka esošā apmaksas sistēma nemotivē ģimenes ārstus, proti, aptuveni 90% prakses ienākumu sastāda kapitācijas nauda un tikai nelielu daļu ienākumu veido reāli padarītais darbs.
Kritika tika vērsta arī VM virzienā, norādot, ka politikas pasākumi bieži vien netiek izpildīti, vai tiek izpildīti formāli. Piemēram, kopumā vēl 14% lielo ģimenes ārstu prakšu nav otra ārsta palīga.
Tāpat VK norāda, ka, lai gan ministrija pauž, ka nozares problēmu risināšanai nepieciešams papildu finansējums, nav izdarītas arī ieceres, kurām finansējums jau bija paredzēts. Kā piemērs tika minēta iecere noskaidrot, kāpēc vēža skrīninga aptvere ir zema.
Kā vienu no risinājumiem minētajām sistēmas nepilnībām VK saskata klīnisko vadlīniju izveidi, tomēr pagaidām VM neesot izdevies vienoties par to.
Kā klātesošajiem sacīja veselības ministre Anda Čakša, VM piekrīt lielai daļai revidentu secinātā, līdz ar to ministrija strādā pie "ceļa kartes", kurā iezīmēti termiņi un darāmie darbi, lai situāciju uzlabotu.
Viedokli par revīzijā secināto izteica arī ārsti. Piemēram, kā skaidroja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide, ģimenes ārsti sāk biežāk pacientus nosūtīt pie speciālistiem, jo gadu gaitā ir mainīta likumdošana, kas vairs neparedz iespēju ģimenes ārstiem pašiem pacientu nosūtīt uz vairākiem izmeklējumiem. Uz to norādīja arī Latvijas Ārstu biedrības vadītājs Pēteris Apinis.
Savukārt Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska piekrita, ka motivējošās samaksas daļas palielināšana būtu būtiska, tomēr kapitācijas naudu ģimenes ārstiem samazināt nedrīkst, jo tad laukos ģimenes ārstu prakses vienkārši tiks slēgtas.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) vadītājs Valdis Keris vēlreiz izteica bažas par VK revīzijas objektivitāti. VK vadītāja Elita Krūmiņa gan aicināja Keri nosaukt konkrētus uzvārdus, kuri tad pasūtījuši šādus revidentu secinājumus. LVSADA vadītājs nevienu konkrētu uzvārdu nenosauca.
Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vadītājs Andris Bērziņš (ZZS) gan izteicās, ka VK mērķis, visticamāk, nebija kaut ko sagraut, bet gan norādīt uz nepieciešamajiem uzlabojumiem. Arī Krūmiņa norādīja, ka revīzijas mērķis bija veicināt konstruktīvu diskusiju par uzlabojumiem. Viņa arī piebilda, ka nenoliedz, ka nozarei ir nepieciešams papildu finansējums, tomēr arī jau esošo finansējumu būtu iespējams izlietot efektīvāk.
Uz komisijas sēdes beigām asāka vārdu apmaiņa notika arī starp Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu (KPV LV). Kaimiņam nebija saprotams, kā 2017.gadā ir iespējams, ka Latgalē atsevišķās vietās cilvēks nevar ar sabiedrisko transportu nokļūt pie ģimenes ārsta un tajā pašā dienā tikt atpakaļ, jo transports vairs neiet. Čakša centās atbildēt, tomēr Kaimiņš viņu pārtrauca. Komisijas vadītājs Bērziņš centās panākt kārtību, aicinot Kaimiņu "cienīt dāmu" uz ko Čakša atbildēja, ka "nevar cienīt dāmu, ja nav kunga". Veselības ministre gan beigās norādīja, ka par transportu neatbild veselības ministrija. Kozlovska sacīja, ka par pieejamību atbild pašvaldība.
Tomēr Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve skaidroja, ka par sabiedriskā transporta organizēšanu atbild pašvaldība, tomēr par tā nodrošināšanu - Satiksmes ministrija. Deputāti beigās sprieda, ka šo jautājumu būtu jāskata vēl kādā Saeimas komisijas sēdē.
Beigās deputāti vienojās uzdot VM līdz 2018.gada 1.februārim iesniegt komisijai un VK starpziņojumu par revīzijā sniegto ieteikumu ieviešanas progresu. Tāpat VK tika uzdots līdz nākamā gada 1.martam sniegt informāciju par ieteikumu ieviešanas progresu.
https://youtu.be/hsBeLroLJYw
