2014.gadā ar dzīvesbiedra radītām traumām slimnīcā nonākušas 58 sievietes
2014.gadā vismaz 58 sievietes nonākušas slimnīcā ar traumām, kuras nodarījis viņu dzīvesbiedrs, bet vēl piecas sievietes viņu dzīvesbiedri nogalinājuši, secināts Labklājības ministrijas (LM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par vardarbības pret sievietēm un ģimenē gadījumiem, to izplatību un dinamiku 2014.gadā.
Kā aģentūru LETA informēja LM pārstāve Marika Kupče, dažādu institūciju apkopotie dati par vardarbību atspoguļo mazāko daļu vardarbības gadījumu izplatību ģimenē, jo norāda tikai uz tiem notikumiem, kas nonāk atbildīgo iestāžu redzeslokā.
Tāpat 2014.gadā ierosināti kriminālprocesi par 48 sievietēm dzīvesbiedru nodarītajiem dažāda smagumam miesas bojājumiem. Savukārt Valsts policija uz izsaukumiem saistībā ar ģimenes konfliktiem 2014.gadā brauca vairāk nekā 7000 reizes.
Gandrīz ceturtā daļa no visiem pašnāvību mēģinājumiem, kuru gadījumā sniegta medicīniskā palīdzība stacionārā, notika pēc pilngadīgu personu konflikta ar ģimenes locekļiem vai pārciestās vardarbības dēļ. 2014.gadā 123 sievietes mēģināja izdarīt pašnāvību pēc pārciestas vardarbības vai konflikta ar ģimenes locekli, partneri vai draugu.
Vienlaikus cietušie aktīvi izmantojuši iespēju lūgt policijai pieņemt lēmumu par nošķiršanu un tiesai pieņemt lēmumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību. No 2014.gada 31.marta līdz 2015.gada 31.decembrim reģistrēts 891 tiesas nolēmums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību un 163 Valsts policijas lēmumi par nošķiršanu.
Pagājušajā gadā Valsts policijas pieņemtajos lēmumos aizsargājamo personu vidū ir 35 sievas, 28 partneres, 7 mātes, viens tēvs, viena māsa. Personu, kas rada draudus, vidū bija 36 vīri, 28 partneri, 7 dēli, viens brālis. Vidējais personas, kas rada draudus, vecums ir 42 gadi. Visbiežākais tiesas piemērotais pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļa veids ir aizliegums tuvoties cietušā mājoklim, tikties un sazināties ar cietušo.
Tāpat 2015.gadā ieviestais sociālās rehabilitācijas pakalpojums no vardarbības cietušām pilngadīgām personām sniegts 30 Latvijas pašvaldībās. Kopumā pakalpojumu saņēma 114 personas (5 vīrieši, 109 sievietes). Kaut gan rehabilitācijas pakalpojumu var saņemt jebkura no vardarbības cietusī persona, praksē lielākoties to izmantoja no vardarbības ģimenē cietušie. Lielākā daļa jeb 67% vardarbības veicēju bija laulātie vai partneri, 18% - citi radinieki vai mājsaimniecībā dzīvojošas personas, 10% - bijušie vīri vai bērnu tēvi, 5% - svešas personas.
Kupče norādīja, ka statistikas dati palīdz apzināt problēmas apmērus, to uzraudzīt un meklēt tai risinājumus. Vienlaikus informatīvajā ziņojumā ietvertie dažādu institūciju apkopotie dati parāda tikai "aisberga" mazāko daļu. Tos gadījumus, pēc kuriem cietušie nav vērsušies nevienā iestādē, palīdz atklāt socioloģiskie pētījumi un iedzīvotāju apsekojumi. Piemēram, 2014.gadā veiktais Eiropas Pamattiesību aģentūras veiktais pētījums "Vardarbība pret sievietēm: ES mēroga apsekojums" parādīja, ka Latvijā fizisku un/vai seksuālu vardarbību no esošā vai bijušā partnera savas dzīves laikā piedzīvoja 32% sieviešu, stāstīja Kupče.
LM uzsver, lai iegūtu kvalitatīvus datus, nepieciešams regulārs un rūpīgs visu iesaistīto institūciju kopīgs darbs, jo tikai kopīgiem spēkiem var labāk apzināt problēmu un meklēt risinājumus tās novēršanai.
Minētais informatīvais ziņojums tiks izskatīts rītdienas valdības sēdē.
LETA
