Darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas jaunais vadītājs plāno veikt virkni uzlabojumu komisijas darbā

Rīga, 30.maijs, LETA. Jaunais Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu Valsts komisijas (VDEĀVK) vadītājs Juris Gaiķis plāno veikt virkni uzlabojumu komisijas darbā, liecina šodien paustais Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē.

Gaiķis norādīja, ka aktuāla problēma VDEĀVK ir lēmumi par iepriekšējās invaliditātes pagarināšanu uz sešiem mēnešiem, kuru skaits ir strauji pieaudzis. Patlaban komisija noteikusi stingrus noteikumus šo lēmumu pieņemšanai, lai pagarinājums tiktu piešķirts tikai cilvēkiem, kuru stāvoklis tiešām nemainīsies.

Gaiķis piebilda, ka jau tagad situācija uzlabojas, jo, ja šī gada martā lēmums par invaliditātes pagarināšanu tika pieņemts 5163 gadījumos, tad aprīlī vairs pieņemts tikai 4781 lēmums, turklāt iecerēts, ka šo lēmumu pieņemšana arī turpmāk samazināsies.

Tāpat viens no VDEĀVK turpmākajiem uzdevumiem ir nodrošināt vienmērīgas noslodzes visiem ārstiem ekspertiem. Komisijā trūkst ekspertu, jo atalgojums nav konkurētspējīgs, kas traucē piesaistīt jaunus ekspertus. Daļa ārstu aizgājuši lielās slodzes dēļ, turklāt VDEĀVK ekspertu vidējais vecums ir virs 60 gadiem, atzīmēja Gaiķis.

Pēc viņa pasustā, īpašs VDEĀVK darbinieku trūkums ir Kuldīgā, Gulbenē un Daugavpilī. Kuldīgā neesot neviena ārsta eksperta, tikai amatpersona, kas pieņem lēmumus. Līdzīga situācija ir Gulbenē, kur ir tikai amatpersona un ārsts uz pusslodzi, savukārt Daugavpili nav lēmumu pieņēmējas amatpersonas, tikai ārsti eksperti.

Gaiķis norādīja, ka ārstu valsts komisijai uz pilnu slodzi nepieciešami 30 ārsti eksperti ar pieredzi un spēju dienā veikt vidēji desmit ekspertīzes. Patlaban VDEĀVK kopumā tiek veiktas 34 slodzes, kas nebūt nenozīmē, ka strādā šāds apmērs ārstu, jo ir arī eksperti, kas strādā vienu reizi nedēļā, proti, 0,2 slodzi.

Tāpat Gaiķis iecerējis uzlabot klientu pakalpošanu VDEĀVK, kā arī procesu vadību, pilnveidot uz pieredzi un praksi veidotas ekspertīžu veikšanas metodiku, nosakot vienveidīgu kritērijus, tostarp iecerēts izveidot informatīvus materiālus ārstiem ekspertiem, ģimenes ārstiem, pašvaldību sociālajiem darbiniekiem un ergoterapeitiem, kā arī klientiem.

VDEĀVK jaunais vadītājs norādīja, ka tāpat iecerēts uzlabot darbu ar ģimenes ārstiem, tostarp Rīgas Stradiņa universitātē nākamajā mācību gadā tiks realizēta programma, kurā darbam ar VDEĀVK tiks apmācīti 35 ārsti.

Ārstu komisija turpmāk arī iecerējusi izveidot pārvaldes lēmumu iepriekšējās papildpārbaudes un pēcpārbaudes sistēmu.

Tāpat šodien Saeimas komisija pieņēma lēmumu 1.lasījumam virzīt divus Labklājības ministrijas izstrādātus likumprojektus – grozījumus Streiku likumā un grozījumus Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību un Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupu darbinieku informēšanas un konsultēšanās likumā. Ar abiem grozījumiem tiks aizstātas vairākas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa normas.