10 iemesli, kāpēc ir vērts nodarboties ar sportu!
Kādēļ man ir jātrenējas? Uz šo jautājumu ir jāatbild tikai un vienīgi tev pašam. Darīt lietas tikai tāpēc, ka citi cilvēki tā domā, - ar to vien nepietiek.
Daudzi, kuri trenējas, diemžēl savu dzinējspēku rod ārējās prasībās, kādam vajadzētu būt ārējam izskatam. Tātad treniņa motīvs vairāk ir vajadzība izskatīties slaidam un glītam vai muskuļainam nekā vajadzība justies veselam un stipram. Ja patmīla ir viens no dzinējspēkiem regulāriem un veselīgiem treniņiem, tad to vēl var pieņemt. Taču es iebilstu pret treniņu, kuru galvenais motīvs ir izskatu uzlabošana. To, ka trenēšanās var uzlabot ārējo izskatu, es drīzāk uzskatu par vienu no pozitīvām blaknēm. Un tā savukārt var stiprināt indivīda pašcieņu un labsajūtu.
Pamatmotīva nolūks ir acīm redzams. Kā gan tu varētu atrast motivāciju kaut ko darīt, ja nezini, kādēļ to dari? Motīvi ir individuāli un var, piemēram, būt šādi:
- Izvairīties no saslimšanas.
- Profilakses nolūkā pret ievainojumu rašanos.
- Uzlabot savu fizisko labsajūtu.
- Labāk tikt galā ar savu darbu.
- Spēt būt aktīvam no darba brīvajā laikā.
- Izvairīties no stresa un atbrīvoties no uzkrātā stresa.
- Būt par paraugu apkārtējiem.
- Uzlabot savu fizisko izpildes spēju, lai attīstītos kādā sporta veidā.
- Sasniegt mērķi sportā, piemēram, noskriet Nike Riga Run maratonu.
- Sasniegt estētisku mērķi, piemēram, nokristies vai pieņemties svarā.
Mērķa izvirzīšanai bieži vien ir saistīta ar motīvu, kas rada motivāciju un jēgu treniņiem. Mērķim vajadzētu būt izmērāmam. Bez izmērāma mērķa tu nevari izvērtēt savu mērķi esi sasniedzis vai ne. Tādēļ neizmērāmiem mērķiem nav nekādas funkcijas.
Taču tu vari savus mērāmos mērķus papildināt arī ar emocionāliem mērķiem. Piemēram, 2014. gadā man ir jānoskrien 60 km, pēc tam man ir jājūtas priecīgam un gandarītam.
Emocionālais mērķis norāda uz to, ka tev ir jābūt tik labi trenētam, lai tu spētu noskriet distanci, galīgi neizpumpējoties. Paveicamais, protams, ir izmērāms mērķis - to vai nu izdara vai ne.
Taču ir labāk, ja mērķi nosprauž, ņemot palīgā laiku, distanci, augstumu, garumu, punktus vai mēra un svara vienības, lai izvērtēšanai būtu labāks pamatmateriāls.
Parasti tiek nosprausts tālejošs mērķis. Laika ziņā varētu būt 1-3 gadi. Ir svarīgi, ja ceļā uz turieni tiek nosprausti mērķi arī atsevišķiem posmiem. Tie tev palīdzēs sekot savai attīstības līknei un liecinās par to, ka esi uz pareizā ceļa, piemēram, parādot pusdistances laiku utt.
Gan īslaicīgu, gan tālejošu mērķu nospraušana var izrādīties esam grūts darbs. Ja mērķi būs pārāk viegli sasniedzami, tad tie neradīs pietiekami daudz iedvesmas un turklāt tu neiegūsi potenciālu labumu. Ja tie būs pārāk grūti sasniedzami, tad pastāv risks, ka tu vilsies sevī.
Runa tātad ir par līdzsvara izveidošanu starp izaicinājumu/iedvesmu un pieņemamu un ticamu līmeni. Rūpīgi izanalizē savus mērķus, pirms tu tos uzliec uz papīra. Palūdz, lai apkārtējie tev palīdz tos novērtēt. Vai tavi mērķi, piemēram, ir savienojami ar tavu atbildību pret ģimeni, pienākumiem mājās un citiem uzdevumiem? Tad, kad tu savus mērķus esi noteicis, pieraksti tos uz papīra. Un kādēļ gan tos neierāmēt un nepielikt pie sienas!
