"Delna" norāda uz interešu konflikta risku VM galvenās onkoloģijas speciālistes darbībā
Rīga, 29.marts, LETA. Tas, ka Veselības ministrijas (VM) galvenā speciāliste onkoloģijā strādā arī farmācijas kompānijā, kas ražo onkoloģisku preparātu, un saņem finansiālu atlīdzību no tās, rada interešu konfliktu risku, secinājusi biedrība "Sabiedrība par atklātību "Delna" ("Delna").
"Delna" aģentūru LETA informēja par to, ka tā identificējusi iespējamu interešu konfliktu VM, kas netiek atbilstoši risināts. Valsts galvenā onkoloģe, kas konsultē VM lēmumu pieņēmējus, paralēli strādā un saņem finansiālu atlīdzību no farmācijas kompānijas, kas ražo onkoloģisku preparātu. Turklāt, izmantojot savu amata statusu, VM darbiniece vairākkārt publiski reklamējusi pārstāvētās kompānijas ražoto farmācijas produktu. Veselības inspekcija jau ierosinājusi administratīvo lietu par recepšu zāļu reklamēšanas aizlieguma pārkāpumu saistībā ar portālā "Kasjauns.lv" pērn ievietoto reklāmu, kurā bija redzama valsts galvenā onkoloģe un minēts viņas amats.
Toreiz portāls "Kasjauns.lv" vēstīja, ka Valsts galvenā onkoloģe Dace Baltiņa ir ne tikai VM galvenā speciāliste onkoloģijā un Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore, bet arī Starptautiskā Viroterapijas centra medicīniskā direktore. Minētajā centrā tiek ražotas onkolītiskās viroterapijas zāles "Rigvir".
Likuma par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībās paredz, ka publiskas personas institūcijas vadītājam ir pienākums atbilstoši savai kompetencei nepieļaut, lai šajā institūcijā strādājošās valsts amatpersonas nonāktu interešu konflikta situācijā un šādā situācijā īstenotu valsts amatpersonas amata pilnvaras. "Delna" skaidroja, ka, lai arī likuma izpratnē valsts galvenā onkoloģe nav valsts amatpersona, tomēr veselības ministres pienākums ir nodrošināt ikviena viņas iecelta augsta līmeņa konsultanta ētisku rīcību un nevainojamu reputāciju.
"Delnā" uzsvēra, ka veselības ministrei Andai Čakšai ir pienākums nodrošināt, ka persona, par kuras objektivitāti var pastāvēt pamatotas šaubas, nepiedalās un nekādā veidā neietekmē lēmumu pieņemšanu, kas skar šīs personas personīgās vai finanšu intereses. "Delna" uzskata, ka Čakšas pienākums ir atcelt lēmumu par šādas personas norīkošanu par valsts galveno onkologu.
Veselības inspekcijas ierosinātā lieta liecina, ka amatu savienošanas radīts korupcijas risks jau faktiski realizējies - tikai viena preparāta izcelšana jeb reklamēšana, kura ražotāja pārstāve ir valsts galvenā onkoloģe, ietekmē ārstus un sabiedrību un tādējādi mazina pacientu iespējas saņemt konkurējošu medicīnas līdzekli. Valsts galvenās onkoloģes statuss, ko reklāmā izmantot aizliedz Ministru kabineta noteikumi, piešķir izteikumiem lielāku autoritāti sabiedrības acīs.
Čakša vēstulē "Delnai" skaidro, ka valsts galvenās onkoloģes atcelšanai būtu pamats, ja "pastāvētu faktiski pamatoti apstākļi", ka viņa, sniedzot ministrijai konsultatīvo atbalstu, realizē konkrēta zāļu ražotāja intereses. VM informē, ka, vērtējot "reputāciju, arī autoritāti profesionāļu vidū, un profesionālo kvalifikāciju, kā arī ieguldījumu onkoloģijas ārstniecības nodrošināšanā un attīstībā, t.sk. nozares politikas veidošanā, kopsakarā ar viņas profesionālo darbību farmācijas nozarē, patlaban nav pamata apšaubīt viņas atbilstību VM galvenajam onkologam".
"Delnas" ieskatā VM pienākums ir novērst korupcijas riskus un apdraudējumu sabiedrības veselībai, negaidot "faktiski pamatotu apstākļu" iestāšanos, turklāt laba reputācija un autoritāte profesionāļu vidū neatceļ Veselības inspekcijas atzinumu par reklāmas neatbilstību normatīvo aktu prasībām. Tāpat, kā uzsvēra "Delna", laba reputācija neatceļ korupcijas riskus, ko rada finansējuma saņemšana no farmācijas kompānijas. 2016.gada vasarā, kad valsts galvenā onkoloģe sāka strādāt farmācijas nozarē saistībā ar onkoloģisko preparātu, veselības ministrei bija jāpieņem lēmums par viņas atcelšanu no galvenās onkoloģes statusa, uzskata "Delna".
