Apvienība: Nodokļu reformā būtu skaidri jāiezīmē finansējumu arī pacientu rehabilitācijai
Rīga, 3.maijs, LETA. Latvijas rehabilitācijas profesionālo organizāciju apvienība (LRPOA) uzskata, ka sociālās drošības veicināšanai nodokļu reformas izstrādes laikā būtu ļoti svarīgi skaidri iezīmēt īpašu veselības aprūpes valsts finansējumu, kas paredzēts pacientu rehabilitācijai
Kā aģentūrai LETA pauda apvienības prezidents Aivars Vētra, tāpat svarīgi noteikt pašvaldību atbildību īslaicīgās medicīniskās aprūpes organizēšanā un finansēšanā saviem iedzīvotājiem, kuru funkcionēšanas ir ierobežota, bet kuru veselības traucējumi uz laiku neļauj uzsākt aktīvus rehabilitācijas pasākumus.
LRPOA ir satraukta par valsts iecerēto stratēģisko redzējumu cilvēku ar ierobežotu funkcionēšanu problēmu risinājumos un viņiem nepieciešamo rehabilitācijas pakalpojumu organizēšanā un finansēšanā, jo patlaban, kad valdība ir sākusi dalīties ar sabiedrību informācijā par saviem plāniem attiecībā uz veselības aprūpi un sociālajiem pakalpojumiem, kā arī iezīmējas perspektīvas vispārējās izglītības organizēšanā funkcionāli ierobežotiem jauniešiem, apvienībai nākas konstatēt, ka attiecībā uz rehabilitāciju kā visaptverošu pasākumu kompleksu cilvēku ar veselības traucējumu radītas invaliditātes mazināšanā un darbspēju veicināšanā, valdības attieksme ir vairāk kā piesardzīga un resoriski neglābjami sašķelta starp Veselības ministriju (VM), Labklājības ministriju (LM) un Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), skaidro Vētra.
Pēc viņa paustā, arī patlaban plaši apspriestā valsts nodokļu reforma, kas būtiski maina valsts budžeta veidošanās mehānismu, reformas rezultāti attiecībā uz veselības aprūpes finansēšanas modeli nav skaidri. Iepriekšējā rehabilitācijas organizāciju pieredze liecina, ka iespējams vismazākā uzmanība no veselības aprūpes sistēmas puses tiks pievērsta tādai jomai kā rehabilitācija, kur iespējamos VM pakalpojumu organizācijas un finansēšanas reformas veiksmju augļus "plūks" LM, Ekonomikas ministrija (EM) un citas valsts pārvaldes un sabiedriskās struktūras.
LRPOA atzīmēja, ka rehabilitācijas medicīnas finansējuma proporcija valsts veselības budžetā joprojām ir gandrīz divas reizes mazāka kā pirms krīzes periodā, turklāt spēkā esošie valsts apmaksāto rehabilitācijas pakalpojumu tarifi tālu atpaliek no rehabilitācijas pakalpojumu pašizmaksas, tehnisko palīglīdzekļu aprites sistēma ir vāji finansēta, tās tarifi nav pārskatīti kopš to apstiprināšanas un lēmumu pieņemšanas sistēma ir birokrātiski nevajadzīgi sarežģīta, kā arī šo cilvēku ārstniecību, sociālo palīdzību un vispārējās izglītības organizēšanas koordināciju netiek plānots veikt vienotā sistēmā, bet turpināsies to resoriskā sašķeltība. Bažas rada arī tendences nenovērtēt rehabilitācijas profesionāļu lomu un visus lēmumus veicināt pieņemt tikai pašu cilvēku ar invaliditāti lokā.
Tāpat Vētra norādīja, ka rehabilitācijas pieejamība vienlaikus prasa arī rūpīgu un objektīvu rehabilitācijas, palīgtehnoloģiju saņēmēju un palīdzības pieprasītāju kandidātu atlasi, kas balstās uz Starptautiskās funkcionēšanas klasifikācijas (ICF) principiem atbilstošu novērtējumu, motivētu pacienta sadarbību ar rehabilitācijas speciālistiem un rehabilitācijas rezultātu analīzi.
LRPOA uzskata, ka, neskatoties uz iespējamo nodokļu reformas veicinošo ietekmi uz valsts ekonomiku, šo jautājumu atstāšana ārpus valdības dienas kārtības būtiskās nodokļu reformas laikā cilvēku ar invaliditāti situāciju un viņu integrēšanu sabiedrībā neuzlabos. Tāpēc LRPOA aicina Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju tuvākajā laikā organizēt speciālu sēdi šo ar rehabilitācijas pakalpojumu pieejamību saistīto jautājumu apspriešanai.
