Dabā sastopamās vielas ir pirmsākums jebkurām zālēm. Pirmās zāles, ko cilvēki lietoja, bija augi – gan svaigā veidā, gan augu uzlējumi, novārījumi, kompreses, arī dažādi minerāli un dzīvnieku produkti. Tikai pieredzes un izpētes ceļā mūsu senči guva zināšanas par augu dziedniecisko spēku un efektiem. Izsenis cilvēki ir meklējuši veidus, kā atslābināt ķermeni un prātu, mazināt sāpes un grūtsirdību. 

Fiziskas aktivitātes svaigā gaisā ir sens veselības stiprināšanas veids, ko jau pirms 1000 gadiem grāmatā "Medicīnas kanons" minējis persiešu ārsts Avicienna. Mūsdienās, kad aizvien vairāk laika pavadām iekštelpās un trauksmainajā pilsētvidē, ir īpaši svarīgi atjaunot spēkus un parūpēties par savu veselību, atpūšoties dabā. Par svaiga gaisa un meža labvēlīgo ietekmi uz cilvēka organismu stāsta ģimenes ārste.

"Laikā no četru līdz astoņu gadu vecumam bērni izaug par 25%*. Bez fiziskajām aktivitātēm arī uzturam ir ļoti svarīga nozīme bērnu fiziskajā un garīgajā attīstībā. Viena no būtiskākajām lietām, kas jāuzņem papildus, ir Omega-3 taukskābes, kas palīdz redzes un smadzeņu attīstībā, veicina kaulu un sirds veselību," komentē eksperte.

Novembris visā pasaulē ir pasludināts par vegānisma mēnesi, un 1. novembrī tiek atzīmēta Pasaules vegānu diena. Tā ietvaros ikviens tiek aicināts iesaistīties dažādās akcijās, piemēram, izmēģināt ievērot šo dzīvesveidu vismaz mēnesi. Ja arī tu plāno šādu izmēģinājumu vai jau esi vegāna dzīvesveida piekritējs, aicinām iepazīties ar speciālistu ieteikumiem vegāna uztura un dzīvesveida plānošanā.

Tu vari nevienam nesacīt, ka darbadienu vakaros regulāri relaksējies ar šķietami nevainīgu glāzi vīna vai divām un nedēļas nogalēs "atlaid grožus" kokteiļu bārā. Neviens pat var nezināt, ka satraukuma brīžos pirkstos slepus virpini vienu cigareti pēc otras. Taču tava āda par to neklusēs. Ikviena izdzertā alkohola glāze un izsmēķētā cigarete atstās nospiedumus.

No rudenī ievāktajiem dārzeņiem, augļiem un ogām iespējams saņemt visas organismam  nepieciešamās uzturvielas, lai veiksmīgi pārziemotu. Katras krāsas dārzenī atrodami visdažādākie vitamīni un vērtīgas vielas, tāpēc speciālisti iesaka savu ēdienkarti veidot pēc iespējas krāsaināku, tādējādi uzņemot pēc iespējas daudzveidīgākus vitamīnus un minerālvielas. 

Optimālu cilvēka organisma darbību veido daudzu savstarpēji saistītu faktoru kopums, ko ietekmē gan organisma iekšējie procesi un iedzimtība, gan arī ārējie faktori – uzturs, fiziskās aktivitātes, miegs, stresa līmenis un daudzi citi. Cilvēka organismā liela nozīme ir arī tādām minerālvielām kā cinks, selēns un kālijs, par kurām bieži vien tiek piemirsts. 

Ābolu ražas laiks – tā ir viena no pirmajām asociācijām, domājot par rudeni. Šī iemesla dēļ sulīgais auglis var tikt dēvēts par rudens karali, un ne velti – no āboliem iespējams pagatavot ne tikai dažādas garšīgas kūkas, plātsmaizes, sulas, biezeņus un citus gardumus, kā arī ēst tos svaigus, bet tie ir arī lielisks un vitamīniem bagāts uzturvielu avots.

Ja vēl pirms pāris gadiem burgers tika uzskatīts par vienu no neveselīgākajiem produktiem, kuru iekļaujam uzturā, tad šobrīd par godu šim ēdienam tiek rīkoti festivāli, restorāni savā ēdienkartē iekļauj burgerus no pašceptas maizes, pašu gatavotām mērcēm un Latvijā audzētu liellopu gaļas. Atspoguļojot sabiedrībā valdošos mītus, uztura speciāliste skaidro, kas patiesībā slēpjas burgera sastāvā.

Mūsdienās esam labi informēti par pārmērīga uztura uzņemšanas nelabvēlīgām sekām, taču sievietes veselību ļoti negatīvi ietekmē arī pretējā problēma – nepamatotu diētu ievērošana un tādi ēšanas traucējumi kā anoreksija, bulīmija un kompulsīvā pārēšanās.