Cukura diabēts ir slimība, kas var izraisīt bojājumus acīs, nervu sistēmā, nierēs, sirdī un citos orgānos. Cilvēkam ar diabētu ir paaugstināts risks saslimt arī ar mutes dobuma slimībām. Visbiežāk diabēts veicina periodonta slimības - infekciju smaganās un kaulaudos, kuros ir nostiprināti zobi. Izteiktā stadija periodontīts izsauc sāpes košļāšanas laikā un pat zobu izkrišanu. Kā jebkura cita infekcija, arī smaganu saslimšanas var pasliktināt cukura diabēta kompensāciju.

 
                                                                                                                                               Kāda saikne ir diabētam ar periodonta slimībām ?
 
Diabēta kompensācija.

    Tāpat kā jebkura diabēta kompensācija, arī smaganu slimības ir saistītas ar neapmierinošu diabēta kompensāciju. Cilvēkiem ar augstu glikozes līmeni asinīs smaganu slimības ir daudz biežāk un smagākā formā, nekā tiem, kuri rūpīgi kontrolē glikozes līmeni asinīs. Cilvēkiem ar labi kompensētu diabētu periodonta slimības ir tikpat bieži kā cilvēkiem bez diabēta. Laba diabēta kompensācija ir vislabākā periodonta slimību profilakse.
       Pētījumi liecina, ka laba diabēta kompensācija ievērojami samazina risku iegūt diabēta komplikācijas: sirds, acu un nervu sistēmas diabētiskās izmaiņas. Ārsti un zinātnieki uzskata, ka laba diabēta kompensācija pasargā no komplikācijām, tai skaitā arī no smaganu slimībām.

Diabēta un periodonta slimību riska faktori.

Asinsvadu izmaiņas.

    Tāda diabēta komplikācija kā asinsvadu sieniņu izmaiņas paaugstina arī risku iegūt smaganu slimības. Asinsvadi piegādā ķermeņa audiem (tajā skaitā arī smaganām) skābekli, barības vielas un izvada vielmaiņas galaproduktus. Diabēts izraisa asinsvadu sieniņu izmaiņas un līdz ar to apgrūtina barības vielu pieplūdi un vielmaiņas galaproduktu izvadi. Tas samazina smaganu un zobu kaulaudu aizsardzības spējas pret infekcijām.

Baktērijas.

Daudzas baktērijas glikozi izmanto kā barības vielu. Ja diabēts ir slikti kompensēts, paaugstinās glikozes līmenis siekalās un tas veicina baktēriju vairošanos, kas izraisa smaganu slimības.

Smēķēšana.

      Smēķēšana paaugstina risku saslimt ar vēzi, sirds un asinsvadu slimībām. Pētījumi liecina, ka smēķēšana paaugstina risku saslimt arī ar smaganu slimībām. Smēķētāji piecas reizes biežāk kā nesmēķētāji slimo ar smaganu slimībām. Smēķētājiem ar diabētu ir vēl lielāks risks saslimt ar smaganu slimībām. Smēķētājam, vecākam par 45 gadiem ir 20 reizes lielāks smaganu slimību rašanās risks kā cilvēkiem bez šī riska faktora.

Kā attīstās periodonta slimības ?

Gingivīts.

  Nepareiza mutes dobuma kopšana veido aplikumu uz zobiem. Dažas baktērijas, kas veido zobu aplikumu, izraisa smaganu slimības. Smaganas kļūst spilgti sārtas, jūtīgas un var sākt asiņot. Tas ir gingivīts - periodonta slimības pirmā stadija. Gingivītu var izārstēt ar rūpīgu mutes dobuma kopšanu. Pretējā gadījumā gingivīts izraisīs daudz smagāku saslimšanu - periodontītu.

Periodontīts.

    Periodontīts ir zobu balstaudu iekaisums. Periodontīta gadījumā aplikums veidojas un sacietē arī zem smaganām. Smaganas tiek atstumtas no zobiem, veidojas kabatas ar infekcijas perēkļiem. Infekcija izraisa kaulaudu destrukciju un var izraisīt zobu izkrišanu. Periodontīta sākumposmā  pacientiem bieži vien nav sūdzības. Slimībai attīstoties, parādās sāpes, abscesi un var izkrist zobi. Periodontīta gadījumā, kad skartas ir ne tikai smaganas, bet arī kaulaudi, slimību vairs nevar izārstēt tikai ar mutes dobuma kopšanu vien. Periodontītu ārstē stomatologs, kuram ir speciālas zināšanas un iemaņas.

                                                                                                                        Kā ārstē periodonta slimības?

Aplikuma noņemšana.

     Periodontīta ārstēšana atkarīga no tā, cik lieli ir mutes dobuma bojājumi. Slimības agrīnās stadijās stomatologs var notīrīt cieto aplikumu, inficētos audus zem smaganām un nogludināt bojātās zobu sakņu virsmas. Tas ļauj smaganām atkal "piestiprināties" pie zobiem. Lai cīnītos ar aplikumu, lieto speciālus līdzekļus mutes dobuma skalošanai, zobu pastas un antibakteriālus medikamentus.
Periodonta ārstēšana ir efektīva tikai tad, ja pacients regulāri kopj mutes dobumu, lai nepieļautu jauna zobu aplikuma veidošanos.

Periodontīta ķirurģisā ārstēšana.

    Ja periodontīts ir ielaists un zobu balstaudi ir stipri bojāti, nepieciešama ķirurģiska ārstēšana. Stomatologs iztīra inficētos audus zem smaganām. Šī ārstēšana paaugstina izredzes glābt zobus.

Ja jums ir diabēts…

• Informējiet stomatologu par to, ka jums ir cukura diabēts.
• Svarīgi zināt, cik labi kompensēts ir jūsu diabēts, un informēt par to jūsu stomatologu katras vizītes laikā.
• Pirms uzsākat periodontīta ārstēšanu, apmeklējiet savu ārstu. Endokrinologam vai ģimenes ārstam būtu jāinformē stomatologs par jūsu patreizējo veselības stāvokli.
• Ja nepieciešam ķirurģiska iejaukšanās, iespējams, būs nepieciešamas izmaiņas diabēta ārstēšanā.
• Ja diabēta dēļ jūsu veselības stāvoklis ir neapmierinošs un diabēts ir slikti kompensēts, plānveida stomatoloģiskās ķirurģiskās manipulācijas jāatliek. Akūtas infekcijas, piemēram, abscess, jāārstē nekavējoties.

     Kvalificēta zobu ķirurģija pacientiem ar labi kompensētu diabētu nevar radīt lielākas problēmas kā pacientiem bez diabēta.
Sekmīgi ārstējot infekciju mutes dobumā, ir vieglāk panākt arī labu diabēta kompensāciju.
 
Vai arī citas mutes dobuma slimības ir saistītas ar diabētu?

Kariess.

     Bērniem ar 1.tipa cukura diabētu parasti kariess nav biežāk kā bērniem bez diabēta. Ja bērni ar diabētu ievēro diētu un rūpējas par mutes dobuma higiēnu, kariess ir pat retāk nekā bērniem bez diabēta, jo viņi nelieto pārmērīgi daudz produktu, kas satur cukuru.

Mutes dobuma sēnīšu saslimšanas.

     Tā ir infekcija, ko izraisa sēnītes. Tās vairojas mutes dobumā. Pacientiem ar diabētu ir liels risks saslimt ar sēnīšu izraisītu infekciju mutes dobumā, jo siekalās ir paaugstināts glikozes līmenis, kas paātrina sēnīšu vairošanos. Smēķēšana un zobu protēžu lietošana ir riska faktori sēnīšu saslimšanām mutes dobumā. Tomēr arī šīs saslimšanas ir ārstējamas. Laba diabēta kompensācija, rūpīga mutes dobuma un zobu protēžu kopšana, kā arī smēķēšanas pārtraukšana ievērojami samazina  risku saslimt ar sēnīšu izraisītām infekcijām mutes dobumā.

Sausums mutē.
 
Bieži vien sausuma sajūta mutē ir nediagnosticēta diabēta pazīme, nereti tas ir daudz nopietnāks simptoms nekā tikai diskomforta sajūta mutē. Sausums mutē bieži var izraisīt sāpīgumu, čūlas, infekcijas un zobu kariesu.
Sausums mutē nozīmē, ka jums ir samazināts dabīgā mutes dobuma aizsargfaktora - siekalu daudzums. Siekalas samazina to baktēriju vairošanos, kuras izraisa kariesu, un aizsargā no citām mutes dobuma infekcijām. Siekalas noskalo no zobiem ēdienu atliekas, samazinot aplikuma veidošanos, un apgādā zobus ar minerālvielām.
Viens no biežākajiem cēloņiem sausuma sajūtai mutē ir arī dažādu medikamentu lietošana. Vairāk nekā 400 medikamentu, tai skaitā arī līdzekļi pret saaukstēšanos, antidepresanti un antihipertensīvie līdzekļi, var izraisīt sausuma sajūtu mutes dobumā. Ja jūs lietojat medikamentus un vienlaicīgi jums ir sausa mute, informējiet par to savu ārstējošo ārstu, kā arī stomatologu. Šādos gadījumos, iespējams, medikamentu var nomainīt pret kādu citu vai ieteikt siekalu aizstājēju, kas mitrinās mutes dobumu.
Laba diabēta kompensācija palīdzēs novērst sausuma sajūtu mutes dobumā.

                                                                                                                                              Kā aizsargāt zobus un smaganas?

          Nopietnas periodonta saslimšanas rezultātā izkrīt ne tikai zobi, bet pasliktinās arī mutes dobuma kaulaudu un smaganu stāvoklis. Smaganas kļūst nelīdzenas, ir apgrūtināta zobu protēžu lietošana. Pacientiem ar diabētu un zobu protēzēm bieži vien ir sāpīgas smaganas. Ja pārtikas košļāšana ar protēzēm ir sāpīga, tas var veicināt diētas plāna neievērošanu. Taču, neievērojot diētu, glikozes līmenis asinīs paaugstinās. Lai izvairītos no šādām problēmām, vēlams saglabāt veselus zobu un smaganas.
Baktēriju aplikums apdraud zobu un smaganu veselību. Jūs varat novērst aplikuma veidošanos un aizsargāt zobus un smaganas, katru dienu rūpīgi kopjot mutes dobumu:

• Regulāri lietojiet zobu diegu, saudzīgi iztīriet starpzobu spraugas, uzmanīgi notīriet katru zobu, neievainojot smaganas.
• Pēc zobu tīrīšanas ar zobu diegu izskalojiet mutes dobumu.
• Uzmanīgi tīriet zobus ar zobu suku ar mīkstiem sariņiem, divas reizes dienā ar rotējošām kustībām, izvairoties no spēcīgas un traumējošas zobu tīrīšanas.
• Saudzīgi notīriet mēli ar zobu suku, jo arī uz mēles ir aplikums un baktērijas.
• Lietojiet fluoru saturošas zobu pastas, lai aizsargātu zobus pret kariesu.

Stomatologa apmeklējums.

    Pacientam ar diabētu stomatologs jāapmeklē vismaz reizi pusgadā, vai arī biežāk, ja to iesaka ārsts. Noteikti atgādiniet ārstam, ka jūs slimojat ar diabētu. Regulāras pārbaudes ļaus savlaicīgi atklāt jebkuras problēmas mutes dobumā, jo tad tās ir daudz vieglāk ārstēt. Ja pamanāt slimības pazīmes mutes dobumā, nekavējoties apmeklējiet stomatologu.

Zobu un smaganu slimību profilakse un novēršana ir kolektīvs darbs: ārsta, pacienta ar cukura diabētu un stomatologa vai zobu higiēnista sadarbība. Vislabākos rezultātus iegūsiet, ja regulāri kontrolēsiet glikozes līmeni asinīs, ikdienā kopsiet mutes dobumu un regulāri apmeklēsiet stomatologu.

                                                                                                                               Ieteikumi uzturam diabēta gadījumā.
 
Uztura galvenās sastāvdaļas ir ogļhidrāti, olbaltumvielas, taukvielas, miecvielas, minerālvielas un vitamīni. Kuņģa - zarnu traktā barība tiek sasmalcināta un ar gremošanas fermentu palīdzību sašķelta līdz sīkākām sastāvdaļām. Tās nokļūst asinīs un tiek izvadītas līdz katrai ķermeņa šūnai. Tālāk tās izmanto vai nu šūnu atjaunošanai vai enerģijas iegūšanai.
Enerģija vajadzīga ne tikai muskuļu darbam, bet arī orgānu funkciju uzturēšanai. Lai cilvēka organisms varētu normāli darboties, tam ar uzturu jāuzņem ikdienā nepieciešamā enerģija. Enerģiju mēra un arī uztura daudzumu izsaka kilokalorijās (kcal), ievērojot, ka

• 1 g ogļhidrātu dod aptuveni 4 kcal
• 1 g olbaltumvielu dod aptuveni 4 kcal
• 1 g taukvielu dod aptuveni 9 kcal

   Visām uztura  sastāvdaļām jābūt noteiktās attiecībās, lai organisms ar uzturu saņemtu:

• ar ogļhidrātiem 50 - 55%
• ar olbaltumvielām 10 - 15%
• ar taukvielām 30 - 35%

      Pacientam ar diabētu, kas pirms ēdienreizēm ievada insulīnu, ir ļoti svarīgi zināt, ko ēst, cik daudz vienā ēdienreizē ēst, cik ēdienreizēm dienā jābūt. Regulējot cukura daudzumu asinīs ar uztura palīdzību, ir svarīgi pareizi prast novērtēt ogļhidrātu saturu dažādos produktos un ēdienos, zināt, kā šie produkti ietekmē cukura (glikozes) daudzumu asinīs pēc ēšanas.
Dažādi produkti tiek sagrupēti ņemot vērā to, kā palielinās cukura (glikozes) daudzums asinīs pēc to ēšanas. Norādītais daudzums produkta, kas satur 10-15g (vidēji12g) ogļhidrātu tiek saukts par maizes vienību (MV). Ikdienā vieglāk šos lielumus pielāgot atbilstoši virtuves mēriem. Ja jūsu ēdienkarte sastāv no 19000 kcal, tad tajā būs 17 MV ogļhidrātu. To vienmērīgs sadalījums būs šāds:

• brokastis 3 MV
• 2.brokastis 2 MV
• pusdienas 4 MV
• launags 2 MV
• vakariņas 4 MV
• 2.vakariņas 2 MV

Sagatavoja: ZA Latvijas MVC zobu higiēniste, Latvijas zobu higiēnistu asociācijas valdes locekle Jolanta Kalniņa.
Informācija sagatavota pēc interneta materiāliem.