Depresija ir vērojama arī bērniem un pusaudžiem
Bērnu un pusaudžu depresija kļuvusi par būtisku problēmu Latvijas sabiedrībā - pēc BKUS Psihiatrijas klīnikas apkopotajiem datiem vidēji ik gadu klīnikā pēc palīdzības vēršas 900 pacienti, no kuriem 10% tiek konstatēta depresija. Depresija ir ne tikai aktuāla medicīniska, bet arī sociāla problēma, kurai nepieciešams rast risinājumu sabiedrībā kopumā, izglītojot vecākus, pedagogus, veselības aprūpes speciālistus un pārējos līdzcilvēkus. Veicinot sabiedrības izpratni par bērnu un pusaudžu depresiju, ir iespējams atpazīt slimību tās sākumstadijā un savlaicīgi sniegt palīdzību.
BKUS Psihiatrijas klīnikas vadītāja prof. Raisa Andrēziņa: "Bērnu un pusaudžu depresija atšķiras no pieaugušo depresijas. Mazākiem bērniem izteiktākās pazīmes ir uzvedības izmaiņas, mācīšanās traucējumi, ēstgribas izmaiņas, sociāli nepieņemama uzvedība - klaiņošana, garlaicība un tieksme pievienoties "sliktajām" kompānijām. Pusaudžu vecumā vairāk raksturīga vienaldzība, interešu zudums, skumjas, parādās pašnāvības domas un tās mēģinājumi, arī eksperimentēšana ar atkarību izraisošām vielām. Bērnu un pusaudžu depresijas vienmēr jāskatās kopsakarībā ar ģimeni un tās problēmām, apzinoties, ka gan ģimenes, gan sabiedrības sociālās problēmas bērnus skar ievērojami smagāk, nekā pieaugušus cilvēkus. Savlaicīgi neatpazīta un neārstēta depresija bērnu un pusaudžu vecumā var būtiski ietekmēt personības izmaiņas pieaugušo vecumā. Bērna uzvedības un garastāvokļa izmaiņas, sociāli nepieņemama uzvedība un izteikumi par vēlēšanos nomirt nekad nedrīkst tikt ignorēti no pieaugušo puses. Nereti pirmie, kas var pamanīt pirmās depresijas pazīmes, ir pedagogi, skolu psihologi, ģimenes ārsti, pediatri, un, protams, vecāki, tāpēc šī Atvērto durvju diena mums ir lieliska iespēja lieku reizi atgādināt par to, cik svarīgi ir sekot līdzi ne tikai bērna fiziskajai, bet arī emocionālajai attīstībai."
BKUS valdes priekšsēdētāja Anda Čakša: "Nereti bērnu psihiatrija nav pietiekami novērtēta un bieži tiek uztverta kā pāraudzināšanas un soda iestāde, lai gan tās galvenais uzdevums ir iedziļināties agrīnas diagnostikas, ārstēšanas un rehabilitācijas iespējās, kur iesaistīta plaša speciālistu komanda. Mūsdienīga pieeja prasa ārstnieciskajā un rehabilitācijas procesā iesaistīt komandu, kurā ietilpst psihiatrs, sociālais darbinieks, psihologs, speciālais pedagogs, psihoterapeits u.c. Un tas ir darbs ne tikai ar pacientu, bet arī ar vecākiem un vidi, kurā viņš aug un attīstās. Lai nodrošinātu pilnvērtīgu garīgo aprūpi nepieciešams atbilstošs finansējums, kas nosedz pilna procesa izmaksas."
Lai pievērstu uzmanību garīgās veselības nozīmei, Pasaules Veselības organizācija katru gadu 10.oktobrī visā pasaulē atzīmē Pasaules garīgās veselības dienu. Šogad īpaša nozīme tiek pievērsta depresijas problēmas aktualizēšanai, kuras izplatība visā pasaulē arvien pieaug. Lai pievērstu sabiedrības uzmanību uz šo nopietno problēmu un rosinātu diskusiju, no 8. līdz 12.oktobrim visā Latvijā pirmo reizi norisināsies Psihiskās veselības nedēļa, un tās centrālā tēma ir depresija. Psihiskās veselības nedēļu organizē Latvijas Psihiatru asociācija un RSU Psihiatrijas un narkoloģijas katedra. Tās ietvaros norisināsies gan sabiedrisko organizāciju aktivitātes, gan arī dažādas konferences.
Informāciju sagatavoja Romēna Namniece, VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" Sabiedrisko attiecību vadītāja
Foto: LETA
Informācija ZL datubāzē
Informācija Pilseta24 portālu tīklā
Informācija portālā BalticExport.com
Biznesa profils firmas.lv
Informācija portālā visaigimenei.lv
