Pirmā skolas diena ir satraucošs, prieka, satraukuma, gaidu un visdažādāko emociju pilns mirklis. Gan vecākiem, gan bērniem ir daudz domu un emociju, kā arī jaunu pienākumu. Kā palīdzēt bērnam veiksmīgi uzsākt skolas gaitas? Konsultē psihoterapeits un farmaceite.

Parasti ar interesi sekojam mazā cilvēka monodialogiem, izspēlējot sadzīviskas situācijas ar draugiem – lellēm, zaķiem, kaķiem un citām rotaļlietām, kam piešķirta dzīvas būtnes loma. Taču pavisam citāda var būt reakcija, kad pamanām, ka bērns sācis sarunāties ar viņam vien redzamu draugu. Kā rīkoties šādās situācijās un kā “sadzīvot” ar iedomāto rotaļu biedru?

Jau augot mammas vēderā, zīdainis spēj izjust emocijas – viņš reaģē uz tēti, kurš pārrodas no darba, satrūkstas pie skaļiem trokšņiem, pamana dažādas skaņas, kas signalizē par apkārtējo vidi. 

Ikvienam no mums ir gadījušās dienas, kad darbi veicas no rokas, bet ir dienas – kad šķiet, ka pat visvienkāršākie uzdevumi ir nepārvarami, nav nedz spēka, nedz vēlmes neko darīt. Kas ietekmē šīs sajūtas un mūsu ikdienas produktivitāti? Ko varam darīt, lai to paaugstinātu? Kāpēc ir svarīgi nepārspīlēt ar darba slodzi un ieplānot arī atpūtu?

Būt vecākiem nav vieglākais uzdevums, īpaši ja domājam par bērna labsajūtas un neatkarības veicināšanu. Tomēr tieši vecāki ir atbildīgi par to, cik droši bērns jutīsies šajā pasaulē – vai viņš braši ies pretī mērķim, vai, gluži pretēji, no visa baidīsies un katru soli spers tikai vecāku pavadībā. 

Mājās dumpīgs pusaudzis – tas ir izaicinošs laiks pat vispacietīgākajiem vecākiem, kuriem, pat labi pazīstot savu bērnu (un varbūt tieši tāpēc), ne vienmēr ir saprotami un pieņemami viņa uzskati un uzvedība. Tomēr pieaugušais ar izkoptu empātijas prasmi var atrast sevī spēkus pieņemt jaunieša citādību un straujās izmaiņas viņa raksturā

Kā liecina Izglītības un zinātnes ministrijas dati, šobrīd Latvijas izglītības iestādēs mācās 1852 ukraiņu bēgļu bērni, viņu skaitam palielinoties. Daļa no šiem bērniem ir spējīgi patstāvīgi adaptēties jaunajā vidē, taču daļai tas nāksies grūtāk. 

Depresija ir komplicēta psihiskā slimība, kas ietekmē gan psihi, gan ķermeni, tajā skaitā – uztveri, uzvedību, imūnsistēmu un perifēro nervu sistēmu, tādējādi izjaucot ikdienas ritmu un apgrūtinot funkcionēšanu darbā, mācībās un attiecībās. 

Kāda varētu būt pakāpeniska psiholoģiskās izdzīvošanas instrukcija laikā, kad iepriekšējā mierīgā pasaule pēkšņi ir beigusi pastāvēt. Kā ierobežot reakciju uz karu: dusmām, niknumu, depresiju, asarām, bailēm, apjukumu, paniku un citām tikpat negatīvām emocijām – par to sertificēta klīniskā psiholoģe un sertificētais farmaceits.

Pēdējo nedēļu ikkatrs piedzīvo drūmu emociju virpuli – mutuļo dusmas, bailes, neziņa un skumjas. Tomēr šajā laikā ir svarīgi parūpēties par savu emocionālo veselību un atļaut sev atgriezties ikdienas ritmā.