Psihoterapija / psihiatrija: medicine.lv

Aleksitīmija, ko veido grieķu valodas vārdi "lexis" (runāt) un "thymos" (jūtas), ir plašs termins, kas apraksta nespēju izteikt savas jūtas un emocijas vārdos, kā arī nespē...

Psihoterapija – ceļš uz sevis izpratni un veselību

Saņemšanās un lēmums atnākt pie psihoterapeita nenotiek vienā dienā. Lai vērstos pēc palīdzības, nereti jānonāk tā saucamajā zemākajā punktā – kad ir tiešām ...

Disociatīvā amnēzija: Simptomi, cēloņi, ārstēšana

Disociatīvā amnēzija ir kognitīvi traucējumi, kuru rezultātā cilvēka prāts bloķē konkrētu informāciju, kas bieži saistīta ar pārmērīgu stresu vai traumatisku notikumu; ...

Persistējoši murgi: Simptomi, cēloņi, ārstēšana

Murgi ir domāšanas patoloģijas forma jeb aplamas domas, kas neatbilst realitātei, kā arī nepakļaujas koriģēšanai. Jāņem vērā, ka apzīmējumam "murgi" medicīnā nav saistības ar ...

Bieži nakts murgi: Simptomi, cēloņi, ārstēšana

Nakts murgi ir satraucoši, nepatīkami un spilgti sapņi, kas saistīti ar negatīvām sajūtām, piemēram, trauksmi vai bailēm, kuru rezultātā cilvēks spēji pamostas. ...

Labdien! Man ir 20 gadi, un jau vairākus gadus man diagnosticēta depresija un veģetatīvā distonija. Kādu laiciņu bija miers, bet tagad distonija ir ļoti saasinājusies. Pēdējo nedēļu šķiet, ka sirds pukst lēnāk nekā vajadzētu, kaut gan pulss parasti ir ~90-105. Vēl pamanīju, ka, strauji notupjoties, sirds uztaisa pāris lēnus sirdspukstus ar lielām pauzēm pa vidu (nezinu, varbūt tas ir normāli). Vēl katru vakaru sākas panikas lēkmes, kad sirds sāk taisīt pārsitienus, šķiet, ka nomiršu, sajūtas šausmīgas.. Sirdij ir uztaisīts eko, eho un holteris, viss ok, ja neskaita tahikardiju (vidējais pulss dienā ~120-125 un augstākais reģistrētais 178), bet man tāpat šķiet, ka kaut kas kārtībā. Ieēst arī neko nevaru, viss izraisa vemšanu. Sāp galva un krūškurvis, nevaru ilgstoši nostāvēt kājās, visu laiku smagi elpoju, katru dienu pamostos ar domu, ka mirstu, un tā turpinās, līdz aizmiegu. Naktī arī esmu rāvusies augšā no tā, ka trūkst gaisa, āapēc bieži ir arī bail iet gulēt. Eju pie psihiatres. No zālēm vakaros lietoju "Somnolu" un "Kventiaxu", kas vismaz pirms gulētiešanas ļauj nomierināties. Vēl ir izrakstīts "Brintellix", bet to vēl neesmu sākusi dzert, jo nevēlos antidepresantus dzert tukšā dūšā, kā arī ārkārtas gadījumos "Noofens", bet to man ir bail dzert (katru vakaru arī ir bail pirms miega zāļu ņemšanas, bail, ka tas kaut ko sliktu izdarīs sirdij) + sirds pilieni. Vai šis ir tikai no distonijas vai arī var būt kaut kādas pēkšņi parādījušās sirds problēmas? Paldies!

Atbildes: 1

Par ko varētu liecināt dedzinoša sajūta galvas labajā pusē?

Labdien! Sieviete, augums 172 cm, vecums 24 gadi. Ir bijusi saskarsme ar veģetatīvo distoniju. Vēlējos pajautāt, par ko varētu liecināt dedzinoša sajūta galvas labajā pusē, sākot no deniņiem, līdz labās puses vidum? Ir tā, ka šī dedzinoša sajūta uzrodas uz 5-10 sekundēm, tad pāriet. Pēc brīža atkal parādās. Tad mēdz šī sajūta pazust. Bet vakaros var atgriezties. Vai tas var būt saistīts ar nerviem? Pie kāda speciālista vērsties? Paldies!

Atbildes: 1

Kā atvieglot ikdienu ar obsesīvi kompulsīviem traucējumiem?

Labdien! Esmu 15 gadīga meitene. Pirmos simptomus sāku pamanīt 5 vai 6 gados (pēc sāpīgas vecāku šķiršanās), gāju pie ārstiem un, līdz ar gadiem ejot, nonācu pie tā, ka man ir obsesīvi kompulsīvie traucējumi, ar kuriem nu jau it kā esmu iemācījusies dzīvot. Šie traucējumi atnāca līdzi ar regulārām galvas sāpēm pieres zonā, kuras arī joprojām ikdienā bieži vien ir. Tagad mazliet mazāk, līdz gadu atpakaļ atkal pēc traģiska notikuma (tēta nāves) saķēru arī veģetatīvo distoniju. Vasarā noņēmos ar to, bet paši distonijas simptomi šobrīd ir mazinājušies (ik pa mirklim ir elpas trūkumi, kaut kas ir iesāpējies sirdī, bet tā nekas), toties šobrīd ir saasināti mani pirmīt minētie OKT simptomi. Visvairāk ar uzbāzīgām domām. Parādījušies it kā jauni fakti par mani, kuri liek visu laiku analizēt - ir tā patiesība, vai nav. Palasot kaut ko par šiem traucējumiem, it kā nomierinos un saprotu, ka tās ir tikai domas un reāli nav neviena nopietna iemesla man tā par sevi domāt, taču domas ir tik stipras tajā brīdī, ka ir grūti noticēt, ka tā nav taisnība. Mēģinu saprast, kas ir labāk. Izrunāšanās ar psihologu, vai fiziskas terapijas? Tai skaitā varbūt garīgas prakses, tādas kā joga, meditācija. Te vairāk būtu psihologa, psihiatra vai neirologa darbs? Ja ir kāds psihologs, tad varbūt būtu kāds ieteikums pēc efektīva psihologa Rīgā? Es īsti nezinu tādus. Paldies jau iepriekš!

Atbildes: 3