SAAUKSTĒŠANĀS

slimīgs stāvoklis, ko rada organisma vai tā daļu strauja atdzišana un pretošanās spējas mazināšanās. Sevišķi bieži saaukstēšanos izraisa ilgstoša kāju salšana. Agrāk par saaukstēšanās slimībām sauca dažādas slimības, kas radīja paaugstinātu t° vai sāpes, piem., gripu, plaušu karsoni, angīnu, augšējo elpošanas ceļu iekaisumu, neiralģiju, reimatismu, nefrītu. Tagad pierādīts, ka vairākumam šo slimību aukstums ir tikai veicinošs faktors, bet galvenā nozīme ir baktērijām vai vīrusiem.

Saaukstēšanās būtība nav pilnīgi noskaidrota. Jādomā, ka aukstums aktivē nepatogēno mikrofloru degunā, aizdegunē, mandelēs un mutes dobumā. Mazinoties organisma pretestībai, šī mikroflora kļūst patogēna un var izraisīt iesnas, angīnu, augšējo elpošanas ceļu iekaisumu. Slimību veicina arī vairāki blakusapstākļi: fiziska vai garīga pārpūle, nepietiekams, vitamīniem nabags uzturs, pazemināts emocionālais tonuss utt.

Ārstēšana. Ja rodas saaukstēšanās pazīmes - klepus, iesnas, kakla sāpes, laušanas sajūta locekļos, svīšana, sirdsklauves, paaugstināta t°, pirms ārsta apmeklējuma var lietot 1 g aspirīna, kalcija glikonātu kopā ar upeņu vai aveņu ievārījumu un liepziedu, pelašķu vai kumelīšu tēju. Profilakse. Lai organisms kļūtu noturīgs pret straujām t° maiņām, jānostiprina ādas kapilāri; to var panākt ar ikdienas higiēnisko vingrošanu, tai sekojošu mazgāšanos līdz jostasvietai un noberzēšanos ar sausu dvieli. Sākumā ieteicams mazgāties ar siltu, vēlāk ar istabas t° ūdeni. Lietojams apģērbs no dabiskiem materiāliem - vilnas, kokvilnas, jo tādā apģērbā gaiss cirkulē labāk. Veļai labi jāuzsūc sviedri (skatīt arī norūdīšanās).