Pēteris Apinis: alkoholisms ir ekonomiska problēma
"Pudele šņabja saīsina darba dienu tieši par astoņām stundām. Tātad alkoholisms noteikti ir ekonomiska problēma. Šī būs atbildes pragmatiskā puse. Bet neaizmirsīsim arī problēmas cilvēcisko aspektu, ko ietver alkoholisma statistika. Tie ir 40% ceļu satiksmes nelaimes gadījumos mirušo (pārsvarā gājēji un riteņbraucēji, bet pa vidu arī tie septiņi jaunieši, kuri Krāslavas rajonā Jaungada naktī iegāzās upē); 80% noslīkušo; 60% ugunsgrēkos bojāgājušo; 50% pašnāvībās mirušo; 40% nosalušo; 30% slepkavību upuru un arī cilvēki bez noteiktas dzīvesvietas, kurus parasti beigtus atrod kāpņu telpās un vārtu vietās. Savukārt no medicīnas viedokļa raugoties, alkohola radīto slimību dēļ Latvijā mirst ap 16% ļaužu. Protams, arī šai statistikai ir ekonomiskais aspekts, jo viņu ārstēšanai mēs gadā tērējam vismaz 60 miljonus latu. Tātad katrs nodokļu maksātājs noskaita 70 latus gadā tikai un vienīgi dzeršanas sekām. Tādējādi varam secināt, ka ārsti cīnās par ekonomiku, bet alkohola ražotāji un tirgotāji – tikai par savu maciņu," laikrakstam "Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai" norāda Pēteris Apinis.
Uz jautājumu, cik alkohola ierobežošanas plāns ir bijis efektīvs, Latvijas Ārstu biedrības prezidents atzīmē, ka "Veselības ministrija pilnībā atbilst teicienam: šņabis tikai smakai, dulluma mums tāpat pietiek... Ierēdņi laipni piekrīt jebkam, ko stingrā balsī pasaka alkohola tirgotāji. Un jaunais alkohola ierobežošanas plāns nosaka, ka visbargākais sods ir nopietni pakratīts pirksts un atziņa dzert nav labi. Veselības ministrijas ierēdņi pat nevar saskaitīt statistiku, ko sniedz viņu padotības iestādes! Diemžēl tā ir baisa: 2011.gadā neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes devušās 67 792 izsaukumos pie iedzīvotājiem alkohola apreibumā vai abstinences stāvoklī. To vidū bija 1147 bērni vecumā līdz 18 gadiem. No 2011.gada 67 792 šņabja izsaukumiem 28 728 bija traumas un saindēšanās ar alkoholu, 10 063 – psihozes un uzvedības traucējumi, 1896 – aizkuņģa dziedzera akūts iekaisums, 3383 – alkohola abstinences sindromi, 2568 – alkohola epilepsijas. Kamēr vienā novada galā ātrās palīdzības brigāde skalo dzērāja kuņģi, otrā vairs nevar laikus paspēt uz smagu nelaimes gadījumu."
"Pasaules pieredze liecina, ka efektīvākās metodes, kā samazināt alkohola patēriņu, ir trīs: cenu celšana alkoholiskajiem dzērieniem ar akcīzes nodokļa palīdzību, reklāmas nepieļaušana, kā arī stingri reglamentēta alkohola pārdošana noteiktās vietās (specializētos veikalos). Visi Eiropas Savienības dokumenti par šiem jautājumiem ir arī Veselības ministrijas rīcībā. Pēc tam, kad ministrijas ierēdnes atteicās no reklāmas ierobežojumiem, Ministru kabineta Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Mārtiņš Krieviņš bija spiests iesniegt savu protestu ar precīzām norādēm uz konkrētiem pētījumiem. Tie visi ir publiski dokumenti."
Laikraksts "Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai" norāda, ka Ārstu biedrības oponenti saka, ka tās aktivitātes vērstas uz to, lai samazinātu legālā alkohola patēriņu, kas, protams, paralēli palielinās nelegālā alkohola apriti. Savukārt Pēteris Apinis norāda, ka "Latvijā uz 500 cilvēkiem ir viena točka. Tāda darbojas katrā ciemā un pilsētā, kurā ir policists. Jautājums: vai policists zina, kur atrodas točka? Latvijas Ārstu biedrība nevar iznīdēt šādas nelegālās tirgotavas. Ar to būtu jānodarbojas Iekšlietu ministrijai. Diemžēl šobrīd policija ir absolūti korumpēta un reālās aktivitātēs nelegālā alkohola ierobežošanā neiesaistās."
"Sieviešu alkoholisms ir īpaši bīstams, sevišķi 14–18 gadu veco meiteņu grupā. Alkohola lietošana bērna ieņemšanas un grūtniecības laikā nosaka Latvijas demogrāfiju. 11.klases meitenes 18 gadu vecumā jau ir potenciālas māmiņas. Lielā mērā esošā situācija ir saistīta ar Izglītības un zinātnes ministrijas noziedzīgo attieksmi pret veselības mācību skolās. Čemurziežu augļķermeņa apmācība 8 stundu garumā ministram Ķīlim šķiet svarīgāka nekā divas stundas, kas veltītas cilvēka fizioloģijai.
Pasaules veselības organizācijas pētījumi liecina, ka bērnu alkoholismu visefektīvāk samazina strikta alkohola cenu celšana, ko panāk, strauji paaugstinot akcīzes nodokli, kā arī dzērienu pieejamības samazināšana. 2010.gada pētījumā redzams, ka 13–17 gadu vecu jauniešu grupā alkoholu bija lietojuši 87%, bet vairāk nekā 40 reizes – 31%. Patiesībā šajā un citos pētījumos redzams, ka vismaz trešdaļa pusaudžu – gan puišu, gan meiteņu – regulāri lieto alkoholu un viņiem tas ir viegli pieejams, jo vairāk nekā 80% atzīst, ka veikalos viņiem labprāt šo alkoholu pārdevuši. Noziedzīgs ir arī dzertiņš bērna klātbūtnē. Ja pieaugušais var izvēlēties, vai atrasties pļēgurojoša cilvēka tiešā klātbūtnē vai ne, bērnam šādas iespējas parasti nav. Tāpēc būtisks stratēģiskais jautājums ir par to, kā aizsargāt bērnus un jauniešus no žūpības. Tas, kas nav dzēris līdz 21 gada vecumam, praktiski nekad nekļūst par plenci. Alkoholisms ir atkarība, kas vieglāk izveidojas augšanas, nenobriedušas nervu sistēmas vecumā (līdz pat 25 gadu vecumam!). Ne velti alkohola industrijas darbība ir virzīta tieši uz jauniešu piesaisti dzeršanai, jo bērns ar laiku kļūs par alkoholiķi, tātad – alkohola pircēju. Latvijas Ārstu biedrība ir izstrādājusi likumdošanas izmaiņas, lai bargi sodītu tos, kas piedāvā bērniem dzert, pārdod un kā starpnieki pērk viņiem alkoholu.
"Atgriešanās pie ārstēšanas piespiedu kārtā ir komplekss jautājums, kas risināms Iekšlietu ministrijai, Vides un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) un pašvaldībām. Kamēr VARAM pie stūres būs alkohola un tabakas aizstāvis Sprūdžs, viss ies tikai uz slikto pusi. Pašlaik viņš nerisina konkrētus pašvaldību jautājumus, bet gan nodarbojas ar darbības simulēšanu. VARAM jau ir vērsies pret Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plānu 2012.–2014.gadam. Acīmredzot amatpersonas uztrauc tas, ka viņiem vajadzēs kaut ko reāli darīt. Atskurbtuves nevar taisīt katra pašvaldība. Tai jābūt koordinētai valsts politikai. Tā ka tuvākajos pāris gados, līdz nākamajām vēlēšanām, dzērāji turpinās vārtīties pa ielām un vārtu vietām – kā ministra Sprūdža darbošanās simboli," laikrakstam "Neatkarīgā Rīta Avīze norāda Pēteris Apinis.
Foto: LETA
Komentāri
-
23.11.2017 14:20 Bet loģiski, cilvēki mēģina no savām problēmāma aizbēgt dzerot. Žēl, bet tā ir taisnība. Ja Latvijā būtu labāka un stabilāka ekonoimiskā situācija mēs neredzētu tik daudz pļēgurojošu cilvēku -
23.11.2017 14:20 Ka tik ne ar - cilvēkam pašam ir jāgrib, jāiet un jādara nevis jāgaida, kad valsts samaksās pabalstus, lai ir no kā piedzerties
