ERITĒMA

ādas slimību grupa. Eritēmai raksturīgi koši sarkani vai zilgansarkani plankumi, mezgliņi un mezgli. Subjektīvu traucējumu parasti nav. Slimība ilgst no dažām nedēļām līdz dažiem mēnešiem, var arī atkārtoties. Cēloņi: infekcija vai intoksikācija. Eritēma parasti sākas pēc angīnas, saaukstēšanās, dažreiz pēc medikamentu (sulfanilamīdu preparātu, pretdrudža līdzekļu u.c.) lietošanas cilvēkiem, kuru organisms tos nepanes. Bērniem eritēma var būt saistīta ar tuberkulozi, reimatismu. Periodiski eritēma rodas lepras slimniekiem. Eksudatīvā eritēma - apaļi plankumi vai mezgliņi ar pūsli vidū locekļu ādā, kā arī gļotādā. Var paaugstināties t°, zust ēstgriba, rasties nogurums un nespēks, sāpes bojātajā gļotādā. Mezglainā eritēma - zilgansarkani, nedaudz sāpīgi mezgli apakšstilbu priekšpusē. Izzūdot maina krāsu tāpat kā asinsizplūdums un lobās. Gredzenveida eritēma - ciļņveida plankumi ķermeņa ādā gredzena, loku vai līkloču veidā. Ilgstоšā eritēma - sarkani ciļņveida plankumi jebkurā ādas apvidū. Ārstē atkarībā no cēloņa un klīniskās formas. Ja ir paaugstināta t°, nepieciešams gultas režīms. Profilakse. Ārstēt pamatslimību, nelietot medikamentus, pret kuriem cilvēkam ir palielināta jutība. Par eritēmu sauc arī norobežotu vai difūzu ādas apsārtumu sakarā ar pastiprinātu asins pieplūdi, kam var būt dažādi cēloņi (sakaršana, saules staru iedarbība, ķīmiskie vai mehānieskie kairinājums, psihiski pārdzīvojumi u.c.).