EPIDĒMIJAS PERĒKLIS

infekcijas avota (cilvēka vai dzīvnieka) atrašanās vieta un apkārtējā teritorija, kuras robežās tas spēj izplatīt slimības ierosinātājus. Epidēmijas perēklis var būt viens vai daudzi infekcijas slimnieki, kā arī vīrusu vai baktēriju nēsātāji. Jo vairāk epidēmijas perēklī ir slimnieku vai infekcijas nēsātāju, jo vairāk tas apdraud apkārtējos. Epidēmijas perēkļa lielums atkarīgs no infekcijas slimības ierosinātāja pārnešanas mehānisma īpatnībām, kā arī no konkrētiem dabas, sociālajiem un sadzīves apstākļiem. Infekcijas avotu uzskata par likvidētu, ja slimnieks izolēts, infekcijas nēsātājs izārstēts, slimais dzīvnieks iznīcināts, ja perēklī veikti visi nepieciešamie pretepidēmijas pasākumi, kā arī ja pagājis attiecīgās slimības garākais inkubācijas periods un visi, kas atradušies epidēmijas perēklī vai bijuši ar to saskarē, palikuši veseli. Epidēmijas perēkļa rašanās cēloņus un infekcijas slimību izplatīšanās apstākļus pēti ar epidemioloģiskās izmeklēšanas metodēm.