ENDOKARDĪTS

endokarda (sirds sienas iekšējās kārtas) iekaisums, parasti sirds vārstuļu apvidū. Visbiežāk endokardīts rodas reimatisma slimniekiem. Šajos gadījumos iekaisums skar arī miokardu (sirds muskulatūru), t.i., veidojas endomiokardīts. Retāk sastopams septiskais endokardīts, ko izraisa streptokoki, stafilokoki un daži citi mikrobi. Endokardīts var pievienoties arī kolagenozēm un dažām citām slimībām. Endokardīts rada vārstuļu deformāciju un dažreiz to sarukšanu. Tā rezultāts ir nepietiekami hermētiska vārstuļu slēgšanās. Reimatiskam endokardītam ir tendence atkārtoties. Slimniekiem raksturīgs nespēks, sirdsklauves, dažreiz aizdusa; šie simptomi bieži saistīti ar sāpēm locītavās. Ķermeņa t° ir nedaudz paaugstināta, pulss paātrināts. Sirdi izklausot, virs viena vai otra vārstuļa dzirdams troksnis. Septiskais endokardīts var norisēt kā akūtā, tā subakūtā, ilgstošā formā. Akūtā septiskā endokardīta slimniekiem ir augsta t° ar lielām svārstībām, drudzis, svīšana, trokšņi sirdī, nieru bojājumi, anēmija u.c. Subakūtā septiskā endokardīta slimniekiem t° parasti ir nedaudz paaugstināta, bet neregulāri tā ceļas līdz 39° un augstāk. Ārstēšana un profilakse. Slimniekus parasti ievieto slimnīcā. Jālikvidē infekcijas perēkļi (bojāti zobi, strutojošas mandeles u.c.), jāārstē reimatisms. Septiskā endokardīta gadījumā lieto antibiotikas. Slimniekiem nepieciešams pilnvērtīgs uzturs (sevišķi olbaltumvielas un vitamīni).