Latvijā šonedēļ viesojas starptautiskās pretvēža organizācijas EuropaColon dibinātāja Jola GoraBūta, kura norāda uz vairākām būtiskām problēmām, taču, izpētījusi datus par Latvijā lietoto terapiju, nosauc to par antīku. "Arguments vienmēr būs nauda, jo jaunās paaudzes medikamenti maksā dārgi, taču, kā redzam, Igaunija un Lietuva mērķterapiju kolorektālā vēža pacientiem apmaksā jau vairākus gadus," uzsver J. Gora-Būta.

Pacientu organizācijas Vita vadītāja Irina Januma laikrakstam "Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai" norāda: bioloģiskās izcelsmes mērķterapija Eiropā tiek uzskatīta par standartu un ir pieejama pacientiem gan ar zarnu vēzi, gan audzēja ar metastāzēm ārstēšanai. Arī Lietuvā un Igaunijā šos medikamentus apmaksā no 2006. un 2007.gada. "Latvijā sievietes, kurām ar krūts vēzi, kas devis metastāzes, valsts atsaka apmaksāt modernās zāles, vērsušās administratīvajā tiesā, un pēc diviem mēnešiem zāles atradās. Vienīgā iespēja arī kolorektālā vēža pacientiem ir vērsties tiesā un ne tikai Latvijā, bet Eiropā, jo citas izejas nav," saka I. Januma. Būtiskākais iemesls, kāpēc Latvijā šīs zāles neapmaksā, ir nelielais kompensējamo medikamentu budžets - pat salīdzinājumā ar Igauniju un Lietuvu, Latvijā tas ir vismazākais, bet jaunās paaudzes zāles maksātu vairākas reizes dārgāk.

Pēc J. GorasBūtas domām, Latvijas problēmas ir pacientiem nepieejamā mūsdienīgā ārstēšana, ar to konkrēti domājot tieši novecojušu medikamentu izmantošanu, kā arī nelielais zarnu vēža skrīningā iesaistīto cilvēku skaits. "Latvijas zarnu vēža pacientu ārstēšanu es droši varu saukt par antīku, jo Eiropā to izmantoja pirms

50 gadiem, Latvija pie tā ir palikusi. Ķīmijterapija ir izmantojama, un daudziem pacientiem tā palīdz ārstēt vēzi, taču tā nepalīdz, ja, piemēram, vēzim ir metastāzes. Jaunā terapija ir pilnīgi cita veida ārstēšana – zāles iedarbojas tikai uz vēža šūnām, nebojājot veselās, kas nozīmē garāku dzīvildzi vai pat pilnīgu izveseļošanos," stāsta J. GoraBūta. Eksperte uzsver, ka katra cilvēka tiesības ir saņemt individualizētu ārstēšanu, to paredz arī Eiropas pacientu harta. "Diemžēl valsts neuzskata par nepieciešamu to saviem cilvēkiem piedāvāt, bet – kas gan vēl var būt svarīgāks? Es to uzskatu par pilnīgi nepieņemamu," skarba savos vērtējumos bija J. GoraBūta. Viņa izteica gatavību gan rakstīt Valsts prezidentam, gan runāt ar ministriem un politiķiem, gan tikties ar ierēdņiem, kuri atbild par šo jomu. Salīdzinājumam pacientu aizstāve minēja Igauniju, kur tomēr budžets zālēm, neraugoties uz mazāku iedzīvotāju skaitu, ir daudz lielāks. "Tas ir jautājums tiem Latvijā, kas rīkojas ar naudas sadali!" laikrakstam "Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai" uzsvēra J. Gora-Būta.

Pagājušā gadā ar kolorektālo vēzi saslima 1175 Latvijas cilvēki. Arī nāves gadījumu skaits pieaudzis, un 2011.gadā ar šo ļaundabīgo audzēju miruši 688 pacienti. Rīgas Austrumu slimnīcas onkologs ķirurgs Jānis Eglītis vērtē, ka pašlaik kolorektālais vēzis sacenšas par pirmo vietu audzēju vidū, jo sievietēm izplatītākais ir krūts vēzis, bet vīriešiem – plaušu vēzis. Ārsts uzsver, ka sāpju bērns Latvijā ir zarnu vēža skrīnings. Lai arī valsts apmaksā pārbaudes cilvēkiem virs 50 gadu vecuma, tikai septiņi procenti 2010.gadā tās veikuši. "Ja sievietes uz krūts vēža un dzemdes kakla vēža pārbaudēm ir sadūšojušās un iet tagad vairāk, par kolorektālā vēža pārbaudēm var teikt, ka šīs skrīnings vispār nedarbojas," saka J. Eglītis. Visticamāk, ārsti pietiekami neuzrunā pacientus, jo pilotpētījumā, kurā atkārtoti uzrunāti pacienti, atsaukusies vismaz puse un pārbaudes veikuši.

Arī J. GoraBūta ir pilnīgi pārliecināta, ka skrīnings ir ļoti nozīmīgs. Tā efektivitāte netiek apšaubīta, un ir pierādīts, ka skrīnings samazina saslimšanas rādītājus par 60–90 procentiem. Viņa kā piemēru min Skotiju, kur gadā pārbaudes veic 75 procenti iedzīvotāju attiecīgajā vecumā, Lielbritānijā, no kurienes nāk pati eksperte, šis rādītājs ir 70 procenti. Eksperte uzskata, ka atslēgas vārdi šajā procesā ir gan ģimenes ārsts, gan informācija pacientiem.

Foto: Stock.XCHNG