Krūts vēzis ir visbiežāk sastopamā onkoloģiskā saslimšana sievietēm. Tāpēc, uzsākot podkāstu sēriju par aktuāliem ar veselību, labsajūtu un dzīvesveidu saistītiem jautājumiem, pirmais podkāsts ir veltīts tieši krūts veselības tēmai. Tajā par sievietes krūts veselību, krūšu pašpārbaudes nozīmi, kā arī krūts vēža skrīningu un citiem saistītiem jautājumiem sarunājas ārste rezidente un viens no Latvijā vadošajiem krūšu ķirurgiem un onkologiem.

Jaunākie pētījumi plaušu vēža ārstēšanas jomā dod cerības, ka nākotnē pacienti dzīvos arvien ilgāk un kvalitatīvāk. Ilgus gadus plaušu vēža pacientu dzīvildze bija ļoti zema, taču līdz ar mērķterapijas un imūnterapijas ieviešanu vidējā dzīvildze vairākās Eiropas valstīs ir ievērojami pieaugusi. Arī Latvijā ir vairāki veiksmes stāsti, kad cilvēki ar ļoti smagām diagnozēm turpina dzīvot un pat strādāt. 

Šovasar Zināšanu telpā Zikurāts vīriešu lokā tika aizvadīta saruna par nopietnu tēmu: "par to, kā dzīvot ar diagnozi – prostatas vēzis – un kā ar to sadzīvot". Prostatas vēža slimniekiem un to tuviniekiem bija iespēja privātā atmosfērā uzdot visus sev svarīgos un interesējošos jautājumus par prostatas vēzi speciālistiem, kā arī pacientiem, kuri slimību jau uzveikuši.

Dzemdes kakla vēzis ir otrs biežāk sastopamais vēža veids pēc krūts vēža Latvijā. Ar to ik gadu saslimst vidēji 260 sievietes. Atšķirībā no citiem vēžu veidiem, šim vēzim ir skaidri zināms izraisītājs. 99% gadījumu dzemdes kakla vēzi izraisa cilvēka papilomas vīruss (CPV). Vairāk par to, kā sevi pasargāt no šī vīrusa un nepieļaut dzemdes kakla vēža attīstību, stāsta ginekoloģe.

Latvija vēža pacientu ārstēšanai atvēl būtiski mazāk valsts budžeta līdzekļus nekā Lietuvā un Igaunijā, kas mūsu vēža slimniekus nostāda nevienlīdzīgā situācijā, un ārstēšanai bieži jālūdz ziedojumi.

Katru gadu vairāk nekā tūkstotim sieviešu atklāj krūts vēzi. Lai gūtu veiksmīgus ārstēšanas rezultātus, ir svarīgi krūts vēzi atklāt iespējami agrīnā stadijā. Taču gadījumā, ja tas ir atklāts vēlu, ir nekavējoties jāpiemēro efektīvākā mērķterapija, kas molekulārā līmenī bloķē vēža šūnu augšanu un vairošanos.

2018. gadā paliatīvajai aprūpei valdība atvēlēja papildu 10 miljonus no budžeta līdzekļiem, taču no tiem bija iespējams izmantot vien aptuveni trīs miljonus, jo izrādījās, ka Latvijas slimnīcās nav tik daudz paliatīvās aprūpes gultu. Paliatīvā aprūpe, kas mēnesī var izmaksāt aptuveni 1000 eiro, nepieciešama krietni lielākam cilvēku lokam, nekā šobrīd to spēj nodrošināt.

"Katra trešā ģimene kļūst stiprāka, veselais atbalsta slimo"– tā liecina Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrības "Dzīvības koks" veiktā aptauja "Kā/vai onkoloģiska slimība ietekmē pārtnerattiecības?" Aptauja notika elektroniski no astotā līdz 15. martam, un tās mērķis bija sākt runāt par jautājumiem, kurus līdz šim turējām nomaļus,– par to, ka diagnoze "vēzis" dažādu iemeslu dēļ ietekmē arī pāra attiecības.

Pasaulē katras 20. onkoloģiskās saslimšanas cēlonis ir cilvēka papilomas vīruss (CPV). Latvijā ik gadu vidēji 500 cilvēkiem tiek konstatētas ar CPV saistītas onkoloģiskas slimības, no kurām 300 ir iespējams novērst. Mēs esam pārāk maza valsts, lai atļautos zaudēt savus iedzīvotājus, CPV vakcinācija ir ekonomiski izdevīgāka nekā ārstēšana no vēža.

Iepriekšējo gadu statistika liecina, ka Latvija ar augstajiem dzemdes kakla vēža saslimstības rādītājiem ir līdzās Rumānijai, Serbijai, Ungārijai un Bulgārijai. Līdzīgi rādītāji ir arī Lietuvā un Igaunijā, taču Igaunija cītīgi strādā, lai saslimstību mazinātu, un ir pārgājusi uz kvalitatīvākiem skrīninga izmeklējumiem. Par to, kas būtu darāms situācijas uzlabošanai Latvijā, pārdomās dalās onkoginekologs.