Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) profesors un ķirurgs Guntars Pupelis stāsta, ka lielākā problēma ir konstatēt aizkuņģa dziedzera vēzi agrīnās stadijās, jo pacientam nav nekādu īpašu simptomu.

Saslimstība ar ļaundabīgo limfoīdās sistēmas slimību limfomu, kas parasti lokalizējas limfas mezglos, bet var skart arī aknas, liesu un kaulu smadzenes, pēdējā laikā pieaug.

Aizvadīts vēl viens gads, kura laikā onkoloģijas jomā notikušas dažas būtiskas pārmaiņas. Labs ieviesums ir tā sauktais "zaļais koridors".

Resnās un taisnās zarnas vēzis Latvijā ir diezgan izplatīta ļaundabīgā saslimšana. Katru gadu ar to mūsu valstī saslimst vairāk nekā 1000 cilvēku.

Veselības ministrijas izstrādātais onkoloģijas nozares uzlabošanas plāns 2017.—2020. gadam ir laba iecere, kas apliecina vēlmi mērķtiecīgi sakārtot šo būtisko jomu. Tomēr dokumentā iezīmējas vairāki būtiski trūkumi un pretrunas.

Pavasaris ir laiks, kad īpaša uzmanība tiek pievērsta krūšu veselībai. Diemžēl statistika ir nepielūdzama - Latvijā krūts vēzis joprojām ir biežākais mirstības cēlonis sievietēm darbspējīgā vecumā.

Onkologu asociācijas sēdes tēma bija veltīta inovācijai Latvijas onkoloģijas nozarē – pozitronu emisijas tomogrāfijai (PET/CT), kas šobrīd ir precīzākā Latvijā pieejamā vēža diagnostikas metode.

Žultspūslis ir neliels maisiņa formas orgāns, kas izvietots aknu lejasdaļā. Tā galvenā funkcija ir aknu izstrādātās žults uzglabāšana, izdalot to tikai gremošanas procesu laikā. Visbiežāk sastopamā žultspūšļa saslimšana ir žultsakmeņi.

Ādas vēža pacientu skaits Latvijā ar katru gadu pieaug - 2015. gadā 85 ādas vēža pacienti nomira un bija 224 pirmreizējās saslimšanas gadījumi, kas ir rekordliels skaitlis.

Bija liels šoks, kad uzzinājām, ka mammai ir krūts vēzis. Ģimenē nevienam nav bijusi tāda saslimšana. Arī rados ne, un te pēkšņi tāda diagnoze, savu stāstu uzsāk Inita.