Agri no rīta, tikko pēc pamošanās, arī pēc smēķēšanas, pēc maltītes, kas bijusi bagāta ar ķiplokiem, sīpoliem vai eksotiskām garšvielām, pēc baudītiem zivju ēdieniem slikta elpa jeb halitoze ir gluži normāla, fizioloģiska parādība. Taču, ja tā kļūst par nelāgu līdzgaitnieci arī ikdienā un savos uztura paradumos iemeslu neizdodas atrast, tad cēlonis jāmeklē citviet, iespējams, kuņģī, kaklā, deguna dobumos, aknās, nierēs. 

Kamēr svīšana ir normāls fizioloģisks process, kas pastiprinās vien tad, ja sporto, dara fiziski smagu darbu vai iestājies karsts laiks, tikmēr cilvēki tam īpašu uzmanību nepievērš. Bet tiklīdz sviedru daudzums kļūst pārmērīgs, traucējošs un apgrūtinošs, fizioloģiskais process pārtop sarežģītā problēmā.

Kas attiecas uz dzīvesveidu, gādājot par to, lai vairogdziedzeris normāli funkcionē, jāņem vērā visiem labi zināmie ieteikumi: ēst veselīgi, censties uzturēt normālu svaru un saglabāt emocionālu līdzsvaru. Tomēr ir vēl trīs ļoti vēlamas lietas vairogdziedzera normālas darbības nodrošināšanai. 

Pastiprināta svīšana var izraisīt lielu diskomfortu un sagādāt neērtības visnepiemērotākajos brīžos. Medicīniski pārmērīgu svīšanu sauc par hiperhidrozi, kurai var būt dažādi veidi un iemesli. Kādos gadījumos runa ir par hiperhidrozes diagnozi un kā šo problēmu risināt? 

Pasaules Veselības organizācija prognozē, ka 2030. gadā cukura diabēts būs septītais izplatītākais nāves cēlonis pasaulē. Kādēļ? Jo tas būtiski ietekmē kopējo veselības stāvokli, palielinot iespēju saslimt ar vēl kādu nopietnu slimību.

Cukura diabēts kļūst arvien aktuālāks, ko veicina arī Covid-19 pandēmijas izraisītie apstākļi. Tipiskais cukura diabēta pacients kļūst arvien jaunāks, un diemžēl no diabēta nav pasargāti arī bērni. Kā mazināt diabēta saslimšanas risku un kam savlaicīgi pievērst uzmanību savā ikdienā? 

Šobrīd, kad vairāk laiku pavadām mājās, mazāk kustamies un biežāk pasūtam dažādas ne visai veselīgas maltītes uz mājām, nemaz neaizdomājamies, ka tādā veidā neapzināti palielinām risku saslimšanai ar diabētu. Katram 10. Latvijas iedzīvotājam varētu būt 2. tipa  cukura diabēts, diagnosticēts tikai trešdaļai no tiem, kamēr pārējie nemaz nezina, ka viņiem ir šī slimība [1]. 

Bez minerālvielas – magnija – līdzdalības nav iespējamas vairāk nekā 300 dažādas bioķīmiskas reakcijas organismā. Kādēļ magnijs ir tik vajadzīgs ikvienai mūsu organisma šūnai, sīkāk raksturo ortomolekulārās medicīnas speciāliste  kopā ar farmaceitu.

Tērnera sindroms skar tikai sievietes – tas rodas, ja iztrūkst viena no divām XX hromosomām vai kāda no tām ir bojāta. Šis sindroms var izraisīt dažādas medicīniska rakstura un attīstības problēmas, tostarp mazu augumu, olnīcu nespēju attīstīties un sirds defektus. Tērnera sindromu ir iespējams diagnosticēt jau pirms bērna dzimšanas (sekojot augļa attīstībai grūtniecības laikā), zīdaiņa vecumā vai agrā bērnībā.

“Bez vairogdziedzera vielmaiņa ir neiespējama, tādēļ to patiešām var uzskatīt par organisma mazo ģenerāli. Šajā trauksmainajā pandēmijas laikā ģenerālim neklājas viegli – biežāk nākas konstatēt vairogdziedzera slimības, turklāt visās pieaugušo vecuma grupās,” secina endokrinoloģe.