Kāds cēlonis var būt ilgstošām migrējošām un lauzošām sāpēm ķermenī?
Labdien! Man radušās nesaprotamas veselības problēmas kopš 2018.gada marta. Viss sākās ar iesnām un aizkritušu kreiso ausi. Ģimenes ārste izrakstīja antibiotikas. Pēc nedēļas kursa parādījās galvas reiboņi. Izrakstīja man pret reiboņiem "Betaserc" un veica deguna skalošanu. Kļuva mazliet vieglāk, taču reiboņi bija neizturami, ja gulēju uz kreisās puses. Pēc dažām dienām man strauji cēlās temperatūra virs 39°, strauji atsākās iesnas un bija ļoti mokošs klepus līdz elpas trūkumam. Pēc divām dienām ģim.ārste nosūtīja uz Saldus MC aprūpes nodaļu. Tad dzirde bija nu jau apgrūtināta abās ausīs, reiboņi un līdzsvara traucējumi, un klepus lēkmes bija tik šausminošas, ka lēkmes laikā katrs elpas vilciens šķita kā pēdējais. To izstāstīju nodaļas ārstei. Mani ārstēja ar sistēmām, zālēm - gan iekšķīgi, gan ar injekcijām. Klepus nedaudz mazinājās, taču trešajā dienā parādījās neciešamas lauzošas sāpes visā ķermenī, nespēju pat paiet, pati apģērbties un labierīcībās veikt nepieciešamo. Vizītē jautāju ārstei, kas tam par iemeslu. Atbilde bija, ka man ir smags bronhīts, plaušas man esot labas un esmu vienkārši saaukstējusies. Tik lauzošas sāpes bija pirmo reizi dzīvē, uz ko ārste atbildēja, ka tas ir iekaisums, un sarunu pārtrauca. Ceturtajā dienā no slimnīcas izrakstīja. Taču stāvoklis bija daudz sliktāks, nekā iestājoties nodaļā. Respektīvi, nespēju lauzošo sāpju dēļ paiet. Jautāju ārstei, varbūt vajadzīgas izmeklēšanas un konsultācijas. Daktere apgalvoja, ka tas manā gadījumā nav nepieciešams. Kad nokļuvu mājās, atklājās, ka vēl joprojām ir neliela paaugstināta temperatūra robežās no 37,2°-37,6°. Parādījās tūska abās pēdās, sākot no potītēm, un abās plaukstās. Mokošās sāpes bija sprandā, plecos, žokļos, mugurā, apakšdelmos, plaukstās, pēdās. Ģim.ārste sacīja, lai lietoju paracetamolu. Temperatūra nemazinājās, sāpes un tūska arī nē, pie tam uz apakšdelmiem parādījās mazi zili izsitumi un pie elkoņu un plaukstu pamatnes cieti, ļoti sāpoši veidojumi. Gulēt sāpju dēļ nebija nekādu izredžu, vien varēju nekustīgi sēdēt. Tad ģ.ārste izrakstīja "Skudexa". Arī tas sāpes neatviegloja. Tad sekoja "Aponils" - un tikai tad pēc divām nedēļām kļuva nedaudz vieglāk. Lūdzu veikt analīzes. Izrādījās, iekaisuma rādītājs bija dubultojies kopš slimnīcas. Rentgenā uzrādījās pleirīts. Saldus MC izrakstā atklājās, ka plaušu rentgens netika veikts. Rentgena uzņēmums bijis tikai deguna blakusdobumiem. Pamatojoties uz to, ir ārstēts deguna blakusdobumu iekaisums - neskatoties uz manām sūdzībām par augstu temperatūru un klepus lēkmēm ar elpas trūkumu. Tad mani nosūtīja uz Sauriešu slimnīcu ar aizdomām par tuberkulozi. Tur bija neticami atsaucīgi un darbīgi ārsti, veica visus iespējamos izmeklējumus. Veica rentgena uzņēmumus, sonogrāfiju, bronhoskopiju, dažādas analīzes. Uzzināju, ka plaušu vēža nav, tuberkulozes nav, taču secināja, ka pleirīts ir plaušu karsoņa sekas, kurš nav ticis ārstēts. Nozīmēja antibiotiku kursu 3 nedēļām un pēc 2 mēnešiem atkārtotu rentgena kontroli plaušām. Uzlabojums bija, taču sāpes ķermenī tā arī saglabājās katru dienu. Par to teicu ģim. ārstei, taču viņa man sacīja, ka rentgenā redzama spondiloze mugurkaulā starp lāpstiņām un tur neko nevar darīt, jo es jau vairs neesmu nekāds skuķis. Viņa sacīja, ka esmu darbaspējīga. Uz jautājumu, vai man patiešām atlikušo dzīvi būs jāsadzīvo ar mokošajām sāpēm, ka es neticu, ka cilvēkam 55 gadu vecumā grūti ciešamas sāpes varētu būt norma, ārste atbildi nesniedza. Ir pagājuši 9 mēneši, un sāpes nemazinās. Visgrūtākie ir rīti, kad visu lauž un ir grūti iesākt dienu. Stundas laikā sāpes mazinās, taču vakaros tās atgriežas. Ja dienā darba slodze bijusi aktīva, tad ir ļoti stipras un lauzošas sāpes pēdās, plaukstās, plecos, mugurā, gūžās, sprandā. Ir arī stīvums un ļoti grūti kustēties. Arī pieminētie reiboņi tā arī nav izzuduši, sevišķi, ja skatos uz augšu un kad guļu uz kreiso sānu. Līdz nokļūšanai Saldus MC nekā tāda nekad dzīvē nav bijis. Visumā biju cilvēks ar labu veselību un ir pamats uzskatīt, ka Saldus MC bija ļoti pavirša attieksme no ārstējošās ārstes, jo netika sniegta pilnīga informācija par manu veselības stāvokli. Tikpat nevērīga, pat noraidoša ir ģim. ārstes attieksme. Lūdzu, sakiet, kādā nelaimē esmu iedzīvojusies pie kāda speciālista ieteiktu griezties, kādi izmeklējumi nepieciešami? Paldies jau iepriekš un ļoti ceru saņemt atbildi uz manu garo problēmas aprakstu!Pāvels Naumovs
Cieņā, dr.I.Dūdiņa, internists
Anda Kariņa
Ar cieņu