Labdien!
Esmu uz izmisuma robežas. Vairs nezinu kam uz ticēties, kur meklēt palīdzību. Aizpagājušo gadu man izgrieza labā olnīcā cistu, pie viena pārbaudija olvadu caurlaidību un izradījās, ka man ir necaurlaidīgi. Man tika pateikts, ka bērniņu varu ieņemt tikai mākslīgās apaugļošanas ceļā. Pagājušo gadu atgriezos ar sāpēm kreisajā pusē, un izrādās, ka man atkal ir cista, un likos uz operācijas galda. Cista tika izgriezta, olvadi tika pārbaudīti arī šoreiz un izrādās, ka man tomēr viņi ir caurlaidigi, bet sākās cita epopeja. Man, kad izgrieza pirmo cistu, izradās, ka ir bijusi endometrioze, kura ir jāarstē. Esmu ļoti lielā šokā, kapēc man ārsts nebija nozīmējis ārstēšanos. Man nācās pēc otrās operācijas uzsākt ārstēšanos. Sekas vēl joprojām ir. Tie drausmīgie karstuma viļņi, negulētās naktis, un nerunājot jau par dzimumdzīvi - izslēgts, jo man no tām potēm izveidojās maksts sausums. Katra tuvība man bija mokas. Jau pagājuši 6 mēneši, no tiem 4 bija ārstēšanās pret endometriozi. Tagad gaidu, ar lielu nepacietibu, savas mēnešreizes, kad atjaunosies, bet blakus tam visam, mana pašsajūta ir ļoti slikta, vājums, karstuma viļņi, svara pieaugums, depresija un stipras sāpes kreisajā pusē. Devos pie sava ginekologa, izstāstos visu savu bēdu. Man veica USG un atklājās, ka man atkal ir cista. Tad man rokas nolaidās, un es nespēju novaldīt savas asaras. Man vairs nav spēka. Mana ginekoloģe pateica, ka nezina kā cīnīties ar mani, un kapēc man olnīcas nefunkcionē. Vai tiešām man katru gadu būs jāliekās uz operācijām? Lūdzu, iesakiet man kāds, kur lai griežos pēc palīdzības, jo esmu piekususi no tām mūžīgām sāpēm un ārstu apmeklējumiem .