Labdien!
Man ir 9 gadus vecs dēls, kuru audzinu viena (bērna tēvs, nespējot piedot šķiršanos, par bērnu neliekas ne zinis jau vairak kā 8 gadus).It kā viss normāli- skolā sūdzību nav (viņam ļoti svarīgi, lai par viņu citi domātu tik tās labākās domas). Laiku kopā arī pavadām, domāju, pietiekami daudz (ceru)-vakaros spēlējam spēles, lasām kopā, pārrunājam dažādus jautājumus, brīvdienās-ari esam kopā.
Problēma ir tā,ka viņš:
1)absolūti negrib (nespēj) domāt pats risinājumus situācijai- kā citi ''sētas bērni'', kuri skraida 1 paši pa rajonu viņa vecumā (viņs pieļaujamo laiku pavada pag.dienas grupā skolā un tad-1 stundu viens pats mājās, jo spēlēties ar ''sētas bērniem''viņam (pēc viņa teiktā) negriboties...). Ja es nepasaku- atbrauc tur,(aizej tur, iesēdies tādā transportā, klausies pieturas, kap tur, ej tur, izej no mājas tikos utt)- ir 0 variants...kaut, tad, kad kopā kaut kur braucam, paralēli mēģinu stāstīt, kā iesim, kurp brauksim, ja kas nav skaidrs- vienmēr ir tālrunis utt. Bet izmaiņu-nekādu;
2)brīvdienās, piemājas gabalā, bērns izdomāja atviegloties klajā laukumā, iepretim kaimiņmājas logiem, kuri ir 4 metru attālumā (atbilde bija-kaimiņu taču nav mājas-neviens neredzēja),nevis ienāca mājā.
3)vakar uzzināju no kaimiņiem, ka viņš laistījis ūdeni viņiem, garām ejot, uz galvas un, ka kaimiņiene apsaukusi (krievu valoda gan, kuru viņs nesaprot), bet tas nav kaitējis turpināt.
Uz jautājumu, vai viņš tā darījis- pirmā reakcija bija''nē''(kurai es noticēju, jo uzticēšanos un spēju izrunāt lieku attiecībās augstu-līdz šim problēmas nebija bijušas), turklāt, viņš zina, ka meliem''ir īsas kājas'',(jo jau pēc acīm vai balss, kad agrāk bija melu (sīku) iezīmes, to spēju noteikt, meliem neļaujot vairoties), bet, kad pārprasīju-atbildēja, ka ir gan laistījies un darījis to,jo gribējies pamuļķoties.(Tā, kā esam runājuši, ka nav labi apzinati darīt ko tādu, kas kaitē apkārtējiem- šādu rīcību nespēju aptvert.)
CIK LIELS PAMATS MAN IR UZTRAUKTIES??? Kur man, pie kāda speciālista griezties,( kādu kādu literatūru studēt)??? Es pieņemu, ka daudz ko daru nepareizi, bet nav tā piemēra, pieredzes, kā bērns jāaudzina. Un es cenšos audzināt cilvēciņu pēc vislabākās sirdsapziņas...
Ar cieņu,
Diāna