Labdien,

Šoreiz stāsts nav par ārsta tiešajiem darba pienākumiem, bet gan par tīri cilvēcisku attieksmi. Pieļauju, ka katram Latvijas iedzīvotājam ir gadījies pagaidīt poliklīnikā pie ārsta kabineta. Tas pat mūsu sabiedrībā tiek uzskatīts par normu, kaut gan tai pat laikā godprātīgi pierakstāmies rindā uz noteiktu laiku. It kā jau nākot uz poliklīniku, kas lielākoties atvērta tikai darba laikā tu rēķinies, ka tiksi noteiktajā laikā, bet tā tas nav. Bieži arī gadās, ka ārsts mēdz nokavēties vai vispār neatnākt, par to nepaziņojot. Ja es atļautos savā darba vietā tā uzvesties, mani ātri vien atlaistu no darba. Savukārt poliklīnikā nekādu īpašu kadru mainību neesmu novērojusi. Mani pārņem arvien lielāka neizpratne, kāpēc mums tas ir jāpacieš. Manuprāt, ir vērts pacelt šo jautājumu un mēģināt atrast kādu risinājumu, jo mēs jau katrs nīkstam šajās Padomju laikiem piederošajās rindās. Šis ir ārstu attieksmes jautājums un nevis naudas vai darbaspēka trūkums.

Vēlos izklāstīt vienu gadījumu, kas lika man uzrakstīt šo vēstuli:
Tas notika 29.09.06. Mans 8.5 mēnešus vecais dēls bija pierakstīts rindā pie neiroloģes dr. Krauces 12.20 Ziepniekkalna poliklīnikā. Kopā ar puiku 20 minūtes nesagaidījusi ārstu apjautājos reģistratūrā, kad varētu parādītes daktere, uz ko saņēmu atbildi: "Viņa nav ziņojusi, ka aizkavēsies. Jāgaida". Lieki teikt, ka rāpot gribošam zīdainiem ir grūti pavadīt laiku bezdarbībā nīkstot mātei uz rokām šaurā uzgaidāmajā telpā. Pagāja vēl 25 minūtes (kopā - 45 min), dakteres nav. Ilgāk gaidīt vairs nebija iespējams, devos pie poliklīnikas administrācijas, kur vēlējos iesniegt sūdzību. Tur ļoti laipna sieviete informēja, ka jāiet pie atbildīgās par ārstiem, norādot uz citām durvīm, taču piebilda, ka viņa šobrīd runājot pa telefonu. Pagaidot vēl 10 min, man joprojām tika atbildēts, ka diemžēl daktere vēl runājot- devos projām nu jau ar raudošu zīdaini uz rokām. Kopā gaidot un tā arī neko nesagaidot tika pavadīta vesela stunda.

Ejot projām redzēju, ka pie kabineta durvīm daži nelaimīgie vēl sēž un gaida. Pēc tam aizgāju uz reģistratūru un jautāju, vai viņiem ir kontaktinformācija par iestādēm, kur sūdzēties par ārstu - pretī smaidīga un dzīvespriecīga darbiniece atbildēja, ka daktere Krauce esot zvanījusi un teikusi, ka nedaudz aizkavēsies (tas notiek 13.00 - dakteres pieņemšana šajā dienā sākās 11.00). Uz jautājumu, kāpēc tas neesot paziņots (kaut vai zīmīte uz durvīm) tik pat laipni un smaidot atbildēja, ka neviens neesot licis tā darīt … bez tam daktere tikko tikai piezvanījusi.

Protams, ne visiem ārstiem ir tāda attieksme, taču, manuprāt, šis gadījums nav nekas neparasts un līdzīgus gadījumus varētu izstāstīt jebkurš poliklīniku apmeklējis pacients. Vēršos pie jums ar lūgumu pacelt šo jautājumu un varbūt tas ļaus izbeigt šīs nejēdzības.

Ar cieņu,

Gunta