Labdien,

Sakiet, lūdzu, kā vajadzētu ārstēt psihiski nelīdzsvarotu cilvēku? Mājās ārstēšana notiek nesekmīgi- cilvēkam kļūst sliktāk. Pie ārsta ejot, tiek izrakstīti antidepresanti, kurus cilvēks reizēm lieto, reizēm nē. Rezultātā cietēji ir mājinieki. Un tiek psihiski traumēts 2 gadus vecs bērns.

Ģimenes locekļi kopā ar ārstu runāja par kaut kādu stacionāru ārstēšanos, bet ārsts atbildēja, ka vajagot pierādījumus pacienta lielai garīgai nestabilitātei. respektīvi, ja slimais kādu vel nav nozūmējis, tad slimnīcā ārstēties nevar.

Pa māju trako cilvēks un ārstam nepietiek ar to, ka mājinieki apraksta slimības simptomus un paša pacienta apciemošanu, lai varētu viņu nosūtīt uz ārstēšanās iestādi. Ko tādā situācijā darīt? Cik tas ir tiesiski- ārstam neveikt savus ārsta pienākumus- izmeklēt pacientu un ieteikt ārstēšanās metodes? Nu bet loģiski, ka slimajam, ārsta apmeklējuma laikā, nebija nekādas lēkmes. Kas nesīs atbildību, ja slimais kādu aizsūtīs pie Dieviem?

Es vispār to nesaprotu! Gribas tādu ārstu tiesā iesūdzēt, par atteikšanos palīdzēt pacientam, pat tad, ja apskaidrības brīžos viņš pats to vēlas. Kā cilvēku ārstēt? Vai arī garīgi slimos mēs neārstējams, jo tie nav pacienti, tie ir nepieskaitāmie?!

Paldies.