medicine.lv skaitļos

Lietotāji online84
Aktīvie uzņēmumi12679
Nozares raksti11814
Ekspertu atbildes21477
Slikta pašsajūta, vai Veģetatīvā distonija?

Slikta pašsajūta, vai Veģetatīvā distonija?

Velobraucējs 2012. gada 10. oktobrī

Labdien!

Man ir sekojoša problēma. Gadus 7 atpakaļ nopietni nodarbojos ar distanču slēpošanu un velo sportu. Vasarā skrēju krosus, viss tas bija diezgan nopietni. Tad es tam visam pieliku punktu un darījiu tikai to sava prieka pēc, daudz mazākos apjomos un slodzēs. Nu jau otro gadu esmu tā nopietnāk atsācis mīties ar riteni, taču pēc treniņiem ir tāda nepatīkama sajūta, ir sāpes sirds rajonā, bezspēks. Sirdi esmu baudījis vairākkārt, pēdējo reizi pagājušajā gadā Sporta Laboratorijā un nekādu problēmu man nebija, teica ka ļoti laba sirds esot. Lieta tāda, ka man pašam ļoti bieži sanāk atrasties stresa situācijās, ļoti bieži svīstu, ir sirdsklauves. Vispār, es par 99% esmu pārliecināts, ka man ir veģetatīvā distonija, uz ko gan pārbaudes neesmu gājis.
Kad sāpes man ir citreiz tādās dienās, kad netrenējos, es to norakstu uz nerviem, jo man tiešām vislaik sanāk atrasties tādā kā saspriguma stāvoklī. Bet pēc treniņiem? Vai tas var būt saistīts ar šo stresu? Tākā nervu sistēma ir vāja, tā pie sāpēm sadomājos visādas sliktas domas un paliek vēl sliktāk. Kur var pārbaudīt, vai man ir VD? Un ko iesākt ar sāpēm?

Paldies!

Atbildes:

  • 2012. gada 9. oktobrī
    Labdien!

    Pēc sūdzībām spriežot, tā varētu būt veģetatīvā distonija. Varam piedāvāt veikt vispārēju organisma pārbaudi mūsu medicīnas iestādē un pārliecināties par to vai Jums ir veģetatīvā distonija vai tās tomēr ir citas veselības problēmas.

    Ar cieņu Veselības salons 888

    Veselības salons 888 , "Veselības salons 888"

  • 2012. gada 10. oktobrī
    Labdien!

    Mēs nevaram sadalīt mūsu organismu pa sistēmām, runajot par pašsajūtu. Kad Jūs nopietni nodarbojaties ar sportu, laikam nebija tik saspringta nervu sistēma, Jūs nejutāt slodzi uz sirdi. Tagad, spriežot pec Jūsu apraksta, Jums ir pastāvīga spriedze un nav reālas atpūtas, Jūs neizlādējiet savu spriedzi un Jūsu organisms reaģē ar veģetatīvām reakcijām - sirds sāpes, sirdsklauves u.tml. Šādus traucējumus mēdz saukt par veģetatīvo distoniju. Orgāni ir veseli, bet Jūs izjūtat kaut ko sliktu. Jāmeklē atbilde Jūsu dzīves veidā, emocijās, miega režīmā. Var konsultēties pie neirologa, psihoterapeita, psihiatra. Jānormalizē slodzes un atpūtas režīmu.

    Ingrīda Cera, Ceras I. prakse psihiatrijā

  • 2012. gada 10. oktobrī
    Labdien!

    Veģetatīvās distonijas diagnozi uzstāda, izslēdzot organisku patoloģiju esamību. Cik saprotu, sāpes sirds apvidū izsauc gan emocionāls stress, gan fiziska slodze. Bet Jūs neminat, cik bieži, cik ilgas un kāda rakstura sāpes sirds apvidū Jums ir un kas palīdz sāpēm pāriet. To ir ļoti būtiski zināt, tādēļ ieteiktu Jums vispirms vēlreiz vērsties pie kardiologa un tad pie ārsta - psihoterapeita. 

    Inita Goldšteina, Goldšteinas I. ārsta - psihoterapeita prakse

  • 2012. gada 11. oktobrī
    Labdien!

    Somatoformas veģetatīvas distonijas pārbaudes aprobežojas ar to, ka persona tiek izmeklēta pirmkārt fiziski, ko Jūs jau esiet paveicis. Ja tomēr simptomātika saglabājas, kā Jūsu gadījumā, un tam var atrast arī ilgstoša stresa ietekmes avotus, tad tā top diagnoze - veģetatīvā distonija. Speciālisti to pārbaudīt kā testu uz aparātiem nevar. Pareizi būtu vērsties pie psihiatra, psihoterapeita, lai izrunātu iespējas līdzsvarot Jūsu pašsajūtu, lai saprastu, ko vēl varat izmantot un kas ir svarīgi tieši Jums, samazinot ilgstoša, spēcīga stresa ietekmes sekas uz ķermeni un psihi. Fiziskie vingrinājumi ir labi, bet arī tiem jābūt līdzsvarā un saskaņā ar situāciju. Ja esat pārslogots ar stresainu situāciju darbā un tad uzreiz liekat virsū lielu fizisku slodzi, kas arī ir vēl papildus stress ķermenim, tad sāpes būs neizbēgamas, un tas liecina, ka ir pārslodze arī fiziska tieši tajā brīdī. Viss jādara pakāpeniski. Arī treniņiem jābūt vienmērīgiem. Lielās slodzes, braucot ar riteni,pildat tad, kad esat labi atpūties, izgulējies, mierīgāks, tad arī ķermenis spēs dot adekvātu reakciju un izturība būs lielāka. Lai gan jāsaka, ka ilgstošas stresa situācijas mazina arī fizisku izturību. Tā ka vēlams savā dzīves ritmā veltīt laiku relaksācijai, atpūtai, priekam, tad arī fiziskā izturība atjaunosies un sāpes mazināsies.

    Dace Simsone, "Klīnika Dzintari", SIA

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.